Latvijas sabiedrība ļoti labi apzinās propagandas mērķus, norāda eksperts
Foto: LETA

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra mērījumi attiecībā uz tā saukto troļļu ietekmi uz sabiedrību parāda, ka sabiedrība zina, ka propaganda pastāv un tiek izmantota, lai ietekmētu viņu prātus, intervijā atklāja centra direktors Jānis Sārts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sārts, kurš salīdzinoši nesen nomainīja iepriekšējo centra direktoru Jāni Kārkliņu, gan atzina, ka Latvijas sabiedrība ir sašķelta un dažādas grupas ar propagandas starpniecību uztur dažādus informācijas avotus un saturiski dažādu informāciju. "Cilvēki dzīvo dažādas informācijas telpās, kaut gan es teiktu, ka šobrīd, paejot gadam kopš Ukrainas asākajiem notikumiem, fakts, ka Krievija publiskā telpā melo, manuprāt, ir kļuvis vispārpieņemts, lai arī kam cilvēks ticētu," sacīja Sārts.

Viņš arī norādīja, ka nevar piekrist pieņēmumam, ka Latvijā ir viegli ietekmējama sabiedrība. "Es pat domāju, ka vēsturiski cilvēki atceras un atpazīst to, kas ir propaganda. Tomēr jāsaka, ka mūsu sabiedrība ir sašķelta un tajā ir arī kādi papildu ievainojamības elementi," atzina centra direktors.

Vaicāts, vai Latgali ar informācijas palīdzību var vieglāk ietekmēt nekā Rīgu, Vidzemi, Zemgali vai Kurzemi, Sārts norādīja - ja mēs visu laiku apgalvosim, ka Latgalei ir liela ievainojamība, tas var kaut kādā veidā arī realizēties. "Protams, ir faktori, kas atšķiras no kopējās situācijas, taču pēdējā pusgada laikā nav novērotas tendences, kas norādītu uz to, ka Latgale būtu īpaši izceļama uz kopējā informācijas lauka fona," pauda NATO centra direktors. Vienlaikus viņš atzina, ka tie paši elementi, kas ir saskatāmi, piemēram, Rīgā, tos var saredzēt Latgalē. "Protams, ir tāda specifika kā pierobeža, kur ir lielāka ekonomikas saistība ar Krieviju vai Baltkrieviju, bet citādi īpašu atšķirību vairs nav," viņš piebilda.

Savukārt, taujāts, vai kāda no NATO dalībvalstīm informācijas jomā ir ievainojamāka par citām, Sārts norādīja, ka katrā valstī un vietā ir kaut kādi vājuma elementi, kas var būt dažādi, piemēram, sabiedrības iekšējā struktūra, kas pie mums esot viena no problēmām. Tāpat esot vesela virkne līdzīgu fenomenu Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs, kurus attiecīgi izmantojot var ietekmēt sabiedrību.

"Negribētos gan teikt vārdu "destabilizēt", bet varētu sacīt - padarīt tās vājākas. Katrā valstī ir kaut kas tāds, jo neviens nav perfekts un arī procesi nav perfekti, tos var izmantot radikālie grupējumi," pauda Sārts, piebilstot, ka arī sabiedrības neapmierinātību ar ekonomiskajiem procesiem var izmantot par ieganstu kādām darbībām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form