Latvijas satelīts 'Venta' orbītā varētu doties 2013.gada pirmajā pusē
Foto: DELFI

Latvijas satelīts ”Venta-1” aizvien gaida došanos orbītā, pašlaik tam iecerēts izmantot Krievijas nesējraķeti, kas orbītā varētu doties 2013.gada pirmajos mēnešos, portālam ”Delfi” pastāstīja projekta koordinatore Dana Reizniece – Ozola.

Bija ieilguši meklējumi satelīta palaišanai orbītā, jo iepriekš atlikts starts indiešu nesējraķetei, ar kuru bija iecerēta arī ”Ventas-1” došanās kosmosā.

Satelīta veidotājiem pašlaik noritējušas veiksmīgas sarunas ar Krievijas kompāniju ”Roskosmos” par to, ka ”Venta-1” varēt izmantot tās nesējraķeti. Krievu kolēģi ir atvērti šai sadarbībai, turklāt ar Latvijas satelīta palīdzību viņi varētu iegūt viņus interesējošo telemetriskās informācijas pārraidi, uzstādot uz ”Venta 1” nelielas papildus ierīces, pastāstīja Reizniece-Ozola.

”Kamēr raķete paceļas, ”Venta” būtu datu pārraidītājs, kurš visu laiku ziņos par nesējraķetes statusu. Tā ir jauna aplikācija, ko piedāvājuši vācieši,” viņa teica.

Nesējraķetes iespējamais orbītā palaišanas laiks varētu būt nākamā gada pirmie četri mēneši, lai gan tas bijis iecerēts jau šogad. Diemžēl neesot simtprocentīgas garantijas, ka šī iecere piepildīsies arī nākamgad, viņa pastāstīja.

Projekts būtu apgrūtināts, ja tajā iesaistītajiem būtu pašiem jāsedz satelīta palaišanas izmaksas, kas būtu 20 tūkstoši eiro (14 000 latu) par katru satelīta kilogramu, kas, ņemot vērā ”Venta 1” teju 10 kilogramus lielo svaru, būtu ļoti liela summa. Tomēr Latvijas satelīta veidotājiem par ierīces nosūtīšanu orbitā jāmaksā nebūs, jo uz šīs nesējraķetes iecerēts novietot arī vairākus lielos komercsatelītus un starta izmaksas segs Brēmenes universitāte.

Paredzēts, ka ”Venta-1” riņķos polārajā orbītā aptuveni 650 kilometrus virs zemes, dažas reizes diennaktī lidojot virs Latvijas.

Satelīta ”Venta-1” izveide izmaksājusi 250 tūkstošus eiro (aptuveni 175 000 latu), kas ietver gan iekārtas izstrādi, gan studentu apmācību tās apkalpošanai. Satelīta izstrādē iesaistījušies aptuveni 20 cilvēki.

Satelīts "Venta-1" paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas realizācijai ar pavadoņu sistēmu, kuru izstrādā Vācijas kosmosa tehnoloģiju uzņēmums "OHB-System AG". Projektā iesaistīta Brēmenes universitāte un tās pasniedzējs un uzņēmuma "OHB Technology AG" zinātnieks Indulis Kalniņš, savukārt no Latvijas piedalās Ventspils augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.

Satelīta "Venta-1" galvenā krava būs Automātiskās identifikācijas sistēmas uztvērējs. Šī sistēma nodrošina iespēju reālā laikā iegūt informāciju par kuģu satiksmi visā pasaulē. Atsevišķs modulis uz satelīta "Venta-1" būs zviedru uzņēmumam "Microtec AAT", kas testēs amerikāņu militāristu vajadzībām izstrādāto tehnoloģiju "Plug-And-Play”.

Izstrādes laikā mainījies ne vien satelīta svars, bet arī forma. Sākumā tas bijis iecerēts krietni mazāks – tā svars no dažiem kilogramiem pieaudzis līdz 10 kilogramiem. Iecerēts, ka satelīts orbītā varētu darboties pat piecus gadus.

Satelītam "Venta-1" būs trīs Zemes stacijas, kas uztvers tā raidītos signālus. Galvenā Zemes stacija būs Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē, rezerves stacija atradīsies Vācijas pilsētā Brēmenē. Plānots, ka nākotnē būs arī trešā Zemes stacija Itālijā, Dienvidtirolē.

Pērn 31.augustā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā tika prezentēts Latvijas pirmais satelīts "Venta-1". Tas ir portatīvā datora lielumā, kas atbilst nanopavadoņa klasei. Pavadoņa galvenais uzdevums būs kuģu satiksmes uzraudzība un navigācija. Tas uztvers kuģu identifikācijas signālus un noraidīs tos dienestiem uz sauszemes. Tas arī varēs nosūtīt kuģiem nelielus teksta ziņojumus. Bez tam kosmiskajā aparātā paredzēts iebūvēt Zemes virsmas attēlu uzņemšanas kameru, kā arī pavadoņu lāzeru tālmēru reflektoru pētniecības nolūkiem.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus