Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmums apturēt Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu tās teritorijā ir pilnīgi pamatots, uzsvēra Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.
"Protams, ka mūsu ieskatā pamatojums, ko ministrs devis, ir pietiekami plašs un detalizēts, ļoti izsvērts un pilnībā pamatots," sacīja Vērzemnieks.
Tostarp viņš atzīmēja, ka Administratīvā apgabaltiesa decembra sākumā paziņojusi spriedumu lietā, kurā ir skaidrojusi likumdevēja gribu, piešķirot pašvaldībām tiesības ar saistošajiem noteikumiem lemt par azartspēļu zāļu novietojumu. Tiesa, pēc Vērzmnieka teiktā, secinājusi, ka pašvaldība var noteikt ierobežojumus azartspēlēm, tomēr nedrīkst tās pilnībā aizliegt. "To kaut kā pašvaldības nevēlas ievērot," teica Vērzmnieks.
Jautāts par Rīgas domes pagājušajā nedēļā pieņemto Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030.gadam, kas paredz aizliegt visā Rīgas teritorijā organizēt azartspēles, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, Vērzemnieks norādīja, ka tas pēc būtības ir faktiski tāds pats pilnīgs aizliegums.
"Viesnīcai jau nevar pateikt - pie jums tagad tiks organizētas azartspēles. Arī tad, ja ļautu organizēt, piemēram, tikai mājās, kur piektajā stāvā dzīvo Jānis, tas taču nenozīmētu, ka tas ir iespējams," sacīja Vērzmnieks, piebilstot, ka Rīgas pašvaldībā tā arī neviens nav paskaidrojis, kā šādu azartspēļu organizēšana tādējādi būs iespējama.
Pēc viņa teiktā, vairākas azartspēļu kompānijas gatavojas vērsties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar sūdzību par attiecīgo Rīgas domes lēmumu.
Tikmēr azartspēļu rīkotāja SIA "Alfor", kura iepriekš izsniegto licenci azartspēļu zālei Rīgas ielā Ķekavas novada dome atcēla šā gada septembrī, korporatīvās komunikācijas un sociālās atbildības vadītāja Līva Biseniece aģentūrai LETA pauda, ka uzņēmums jau iepriekš norādījis, ka Azartspēļu un izložu likums neparedz pašvaldībām tiesības pilnībā aizliegt azartspēļu organizēšanu visā attiecīgās pašvaldības teritorijā.
"Pašvaldībām ir tiesības ierobežot azartspēļu organizēšanu noteiktās vietās, bet ne pilnībā aizliegt," uzsvēra Bisenice.
Arī viņa atsaucās uz Administratīvās apgabaltiesas 1.decembra lēmumu, kurā izvērtēja Azartspēļu un izložu likuma normas. Tiesa secināja, ka "Azartspēļu un izložu likums piešķir pašvaldībām tiesības noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, tomēr no likuma teksta, anotācijas un ministriju sniegtajiem viedokļiem apgabaltiesa nekonstatē likumdevēja gribu piešķirt pašvaldībām tiesības savā teritorijā pilnīgi aizliegt jaunu azartspēļu organizēšanas vietu ierīkošanu".
Vienlaikus Bisenice skaidroja, ka Ķekavas novada pašvaldības lēmums atcelt izsniegto "Alfor" pārvaldībā esošās spēļu zāles "Fēnikss" atļauju nav balstīts uz saistošajiem noteikumiem par azartspēļu organizēšanu. Tas ir pieņemts, pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likumu, un "Alfor" ir vērsies tiesā ar pieteikumu atcelt minēto lēmumu.
Kā vēstīts, Plešs apturējis Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.
"Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu," norādīts rīkojumā.
Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.
Ziņots arī, ka novembra sākumā novadā stājas spēkā saistošie noteikumi, kas paredz turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu.
Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmanto ar šā gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Ķekavas novada dome 8.septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.
Lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli, vai sabiedrība atbalsta spēļu zāles darbības turpināšanu, no 27.augusta līdz 3.septembrim notika iedzīvotāju aptauja. Kopumā tika saņemta 1361 atbilde. 88,4% aptaujas dalībnieku atbalstīja spēļu zāles slēgšanu, bet 158 jeb 11,6% norādīja, ka minētās spēļu zāles darbība ir saglabājama.