Latvijas sportistiem aizliedz piedalīties pasākumos Krievijā un Baltkrievijā
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 28. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma Sporta likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts aizliegums Latvijas sportistiem piedalīties pasākumos Krievijā un Baltkrievijā. Likuma izmaiņas atbalstīja 60 deputāti, pret balsoja divi, bet 12 balsojumā atturējās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar likumu noteikts Latvijas reģistrētām sporta spēļu komandām liegums piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās. Tāpat Latvijas sporta komandām liegts piedalīties sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.

Likums nosaka, ka sportistiem un sporta darbiniekiem arī aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā.

Sportisti un sporta darbinieki, kuri neievēros liegumu, nedrīkstēs tikt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai nevarēs saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.

Tāpat likums paredz, ka Latvijā ir aizliegts organizēt Krievijas vai Baltkrievijas nacionālos čempionātus un nacionālo kausu izcīņas, kā arī sporta sacensības tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kuru dalībnieki vairāk kā puse ir komandas no Krievijas vai Baltkrievijas.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka regulējuma izmaiņas liegs AS "Dinamo Rīga" hokeja komandas dalību Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionātā 2022./2023. un turpmāko gadu sezonās, kā arī liegs hokeja klubam "Rīga" dalību Jaunatnes hokeja līgā Krievijā.

Likuma izmaiņu autori pieļauj, ka regulējumam var būt arī ietekme uz SIA "Arēna Rīga", jo regulējums nepieļaus KHL spēļu norisi Latvijā.

Ar likuma grozījumiem arī noteikts, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļi var būt tikai Latvijas pilsoņi.

Tāpat turpmāk būs spēkā prasība, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis nav persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

No likuma izmaiņām izriet, ka Valsts drošības dienests līdz 2022. gada 31. augustam veiks pārbaudi attiecībā uz sporta organizāciju izpildinstitūciju locekļu atbilstību Sporta likumam.

Tāpat noteikts, ka ne vēlāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam sporta organizācija pieprasīs no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai centra rīcībā vai Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka attiecīgās sporta organizācijas izpildinstitūcijas loceklis varētu būt bijis LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators. Šādu izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.

Ja sporta federācija pēc 2022. gada 1. oktobra neatbildīs iepriekšminētajām prasībām, Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) būs tiesīga pieņemt lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu.

Likums arī nosaka, ka Latvijā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un Latvijas sporta speciālistiem būs aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas un Baltkrievijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltkrievijas Latvijas Sporta federāciju padome Arēna Rīga Valsts drošības dienests Hokejs Kontinentālā hokeja līga (KHL) Krievija Rīgas "Dinamo" Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form