Sestdien ārkārtas kongresā par Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidenti ievēlēta LSA starptautiskā virziena vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes studente Katrīna Sproģe.
Viņa bija vienīgā amata pretendente. Lai kandidāts tiktu ievēlēts par apvienības prezidentu, par viņu bija jānobalso vismaz divām trešdaļām no klātesošajiem kongresa dalībniekiem. Kopumā kongresam balsošanai bija sagatavoti 150 biļeteni, bet izsniegti tika 84. Par Sproģi nobalsoja 64 dalībnieki, bet viņas kandidatūru neatbalstīja 19 klātesošie.
Sproģe uzrunā kongresa dalībniekiem uzsvēra, ka vēlas, lai LSA ir spēcīga organizācija gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, un spēj ietekmēt lēmumus.
Viņa arī uzsvēra, ka spēcīgai jābūt ne tikai apvienības valdei un organizācijas vadītājam, bet ikvienam tās biedram.
Viņa uzsvēra, ka pārstāvniecībai studentu interešu aizstāvībā jābūt nepārtrauktai. "Nevaram apstāties un cerēt, ka kāds cits parūpēsies par mums," sacīja Sproģe.
Sproģe vēlētos, lai apvienība vairāk pievēršas diskriminācijas un garīgās veselības jautājumiem, no kuriem pēc viņas teiktā apvienība līdz šim izvairījusies. Viņa arī vēlētos, lai LSA lēmējvara ir spēcīgāka. Viņasprāt, vajadzētu sakārtot arī iekšējos dokumentus.
Apvienībā informēja, ka Sproģe LSA valdē tika ievēlēta 2018.gada sākumā, kad kļuva par viceprezidenti. Tā paša gada aprīlī viņa pirmo reizi ievēlēta starptautiskā virziena vadītāja amatā, un šobrīd jau trešo termiņu turpina pildīt šos pienākumus.
Sproģe sāks pildīt LSA prezidentes pienākumus 21.oktobrī.
Līdzšinējās LSA prezidentes Justīnes Širinas pilnvaru termiņš noslēgsies 20.oktobrī - tā studējošo pārstāvji lēma šopavasar notikušajā ārkārtas kongresā. Prezidenta pienākumus Širina pilda kopš 2018.gada decembra. Viņa kongresā uzsvēra, ka viņai bijis liels gods šo laiku vadīt apvienību.
LSA ir organizācija, kas pārstāv Latvijā studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā. Organizācija ir augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. LSA veido augstskolu un koledžu studējošo pašpārvaldes, un tās loma ir noteikta Augstskolu likumā.
Kongress ir organizācijas augstākā lēmējinstitūcija, kas sastāv no LSA biedru, studējošo pašpārvalžu, deleģētiem pārstāvjiem. Tajā piedalās vairāk nekā 100 studējošo pašpārvalžu pārstāvji no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kuru studējošo pašpārvaldes ir LSA biedri.
