Foto: US Army
Armijas spējai iznīcināt pretinieka bruņutehniku ir izšķiroša nozīme, jo vairāk Baltijas kontekstā un esošajā politiski nestabilajā situācijā Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ. Latvija šai ziņā paļaujas uz Izraēlas un zviedru prettanku ieročiem.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīcībā ir vairāku veidu prettanku ieroči, to skaitā "Carl Gustav" un AT4 granātmetēji, kā arī raķešu sistēma "Spike", "Delfi" uzzināja Aizsardzības ministrijā (AM).

Iespaidīgākais šajā sarakstā ir Izraēlas ražotais pārnēsājamais raķešu komplekss "Spike", kurš ir viens no pasaulē labākajiem prettanku ieročiem un tiek ierindots vienā kategorijā ar amerikāņu prettanku raķešu sistēmu "Javelin", kura iegādi plāno Igaunija un Lietuva.

 "Lai igauņi pērk. Mēs paliekam pie "Spike"," ziņas par Igaunijas plānoto ASV raķešu kompleksu "Javelin" iegādi komentē NBS komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieks - kapteinis Normunds Stafeckis.

"Spike" līdzīgi kā "Javelin" ir "izšauj un aizmirsti" sistēmas raķete, kas pati koriģē savu lidojumu, lai satriektu mērķi, tomēr "Spike" vadības sistēma ļauj kontrolēt raķeti un mainīt tās mērķi arī lidojuma laikā, tādā veidā pārspējot "Javelin".

Divi citi NBS arsenālā esošie ieroči - Zviedrijā ražotie "Carl Gustav" un MT4 granātmetēji - ir klasiskie prettanku ieroči, kuri nav aprīkoti ar digitālajām tehnoloģijām, to izšautā granāta nav vadāma un pati neatrod savu mērķi. Toties šie ieroči ir daudz reižu lētāki par modernajām "Spike" raķetēm.

NBS bruņošanās nav beigusies. Valdības apstiprinātais kājnieku brigādes mehanizācijas projekts paredz papildu "Spike" sistēmu iegādi, liecina vietnē "Sargs.lv" publicētā informācija. Vienlaikus pieņemts lēmums par vairāku simtu prettanku ieroču "Carl Gustav" iegādi NBS prettanku spēju pilnveidošanai.

Latvija ar Lielbritāniju ir vienojusies par izlūkošanas kaujas mašīnu "Scimitar" iegādi. Šie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar 30 milimetru lielgabalu, kas var satriekt pretinieka bruņumašīnas un pat vieglos tankus. Ar "Scimitar" varēs arī pārvadāt prettanku ieročus un to apkalpes, skaidro aizsardzības portāls "Sargs".

Aizsardzībā nozīmīga ir ne tikai konkrētu ieroču esamība, bet arī to skaits. Portāla "Sargs" informācija liecina, ka par 48,1 miljonu eiro paredzēts iegādāt 123 CVRT (Combat Vehicle Reconnaissance Tracked) izlūkošanas kaujas mašīnas, to skaitā "Scimitar". Pirmās kāpurķēžu bruņumašīnas Latvija varētu saņemt jau 2016. gadā.  Savukārt informāciju par prettanku ieroču skaitu AM neatklāj. Publiskota nav arī "Spike" iekārtas cena.

Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas mehanizācijas projekta apjomus, domājams, ka "Spike" prettanku sistēmu skaits būs tāds, kas "pamatīgi paaugstinās NBS kaujas spējas", paredz atvaļināts Latvijas armijas pulkvežleitnants un Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējs Uģis Romanovs.

Izvērtējot iespējamo scenāriju, kā varētu notikt Krievijas iebrukums Latvijā, bruņotajiem spēkiem jābūt organizētiem un ekipētiem tā, lai armija spētu karot okupētā teritorijā, sarunā ar "Delfi" skaidro Romanovs, kurš dienesta laikā ir komandējis NBS 1. kājnieku bataljonu, piedalījies misijā Irākā un vadījis Apvienotā štāba Plānošanas pārvaldi.

Šī uzdevuma izpildei spēkiem jābūt maksimāli decentralizētiem, lai paaugstinātu aizsardzības sistēmas elementu dzīvotspēju, bet tajā pašā laikā vienību darbībai jābūt pietiekami sinhronizētai un efektīvai, mērķtiecīgi un ilgstoši radot zaudējumus pretiniekam. Šādām vienībām Baltijas kontekstā būtu jābūt nelielām, mobilām un apgādātām ar bruņojumu, tai skaitā prettanku ieročiem, norāda militārās jomas eksperts.

Bez jau pieminētajiem ieročiem ir arī citi efektīvi, bet daudz lētāki līdzekļi pretinieka tehnikas iznīcināšanai un morāles graušanai, norāda Romanovs. "Tās ir rūpnieciski ražotas vai pašizgatavotas (improvizētas) kumulatīvās strūklas spridzināšanas ierīces. Diemžēl šo līdzekļu potenciāls Latvijas bruņotajos spēkos pagaidām pilnībā netiek izmantots," stāsta aizsardzības jomas speciālists.

Video: "Abrams" tanks un kumulatīvās strūklas spridzeklis

Latvijas prettanku ieroči:

Foto: Spike

Modernākais NBS prettanku ierocis ir Izraēlas ražotāja "Rafael Advanced Defense Systems" ceturtās paaudzes pārnēsājamā raķešu sistēma "Spike". Sistēma darbojas "izšauj un aizmirsti" režīmā, kad karavīriem pēc raķetes palaišanas tā vairs nav jāvada. "Spike" parasti izmanto kājnieki, ātrās reaģēšanas spēki, to var uzstādīt uz sauszemes transportlīdzekļiem un helikopteriem, apraksta vietne "army-technology.com".

Būtiska "Spike" īpašība ir iespēja mainīt mērķi jau izšautai raķetei un ar optisko tehnoloģiju palīdzību iegūt reālā laika izlūkošanas datus. Tas nozīmē, ka mērķim nav jābūt tiešā "Spike" apkalpes redzamības zonā. Raķete tiek izšauta gaisā, bet operators ar tajā iemontētās optikas un sakaru tehnoloģiju palīdzību var novērot apkārtni un izvēlēties mērķi.

"Jāatzīst, ka "Spike" tehniskie parametri un iespējas pārspēj arī Igaunijas izvēli prettanku ieroču sistēmu jomā - "Javelin"," komentējot "Spike" īpašības, norāda militārais eksperts - atvaļināts pulkvežleitnants Uģis Romanovs. Savukārt Aizsardzības ministrija uzsver, ka "Spike" "objektīvi ir viens no pašiem modernākajiem un arī gudrākajiem sava profila ieročiem pasaulē", norādot uz komandas iespēju palikt pretiniekam neredzamai, tajā pašā laikā pilnībā kontrolējot izšauto raķeti.

"Spike" spēj satriekt ar reaktīvajām bruņām (ERA) aizsargātus tankus, bruņotas automašīnas, stiprinātas aizsardzības būves un zemu lidojošus helikopterus. Atkarībā no modifikācijas un pielietojuma veida "Spike" raķetes darbojas 2,5 līdz astoņu kilometru rādiusā, liecina ražotāja dati.

Ja "Spike" izmanto kājnieki, to uzstāda uz trijkāja, sistēma pilnai kaujas gatavībai sagatavojama mazāk nekā 30 sekunžu laikā. "Spike" komplekss aprīkots ar dienas skatu meklētāju un nakts redzamības iekārtu mērķu meklēšanai. "Izšauj un aizmirsti" režīmā karavīram skatu meklētājā jānofiksē mērķis un jāizšauj, tad var nekavējoties mainīt pozīciju, vai arī ielādēt jaunu raķeti, kas aizņem aptuveni 15 sekundes. Iekārta kopā ar raķeti sver aptuveni 23 kilogramus.

"Spike" raķete lido augstu gaisā un mērķim tuvojas no augšas. Tas šāviņam dod papildu enerģiju tanka bruņojuma satriekšanai. Jāpiebilst, ka tanka augšpusē, kur atrodas lūkas, aizsardzība parasti ir vājāka nekā kaujas mašīnas priekšā un sānos.

Ņemot vērā ieroču sistēmas iespējas un augstās izmaksas, "Spike" tiek izmantots tādu īpaši svarīgu mērķu neitralizēšanai kā tanki, pretgaisa aizsardzības sistēmas, vadības un kontroles sistēmas, un tamlīdzīgi objekti, skaidro Romanovs.

"Spike" personāla apmācīšana ir ilgstošs un dārgs process, šim nolūkam NBS tiek izmantoti apmācību trenažieri un simulatori, atzīmē eksperts.

"Spike" raķetes ir vairāk nekā 20 valstu bruņojumā.

Foto: Publicitātes attēli

Latvijas armijas bruņojumā ir leģendārais zviedru kompānijas "Saab" grupas ražotais daudzfunkcionālais prettanku granātmetējs "Carl Gustav". Šo ieroču sistēmu lieto jau vairāk nekā 50 gadu (pirmais prototips 1946. gadā), tas ir vairāk nekā 40 valstu bruņojumā un sastopams katrā kontinentā, savā interneta vietnē norāda "Carl Gustav" ražotājs.

84 milimetru kalibra pārnēsājamais granātmetējs pazīstams arī kā M2CG un M3 daudzfunkcionālā ieroču sistēma. Uzlabotā "Carl Gustav" modifikācija laista klajā 1991. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, kuru ražoja kopš 1964. gada, sistēmas svars ir samazināts no aptuveni 13 uz 10 kilogramiem.

Vairākkārt lietojamā metru garā granātmetēja priekšrocība ir iespēja atkarībā no nepieciešamības lietot dažāda veida munīciju, sākot ar prettanku granātām līdz dūmu lādiņiem. "Carl Gustav" apkalpē parasti ir divi cilvēki - viens tēmē un šauj, otrs pielādē, bet vajadzības gadījumā ar ieroci var darboties arī tikai viens karavīrs. Granātmetējs paredzēts šaušanai pa sauszemes mērķiem no pleca un guļus pozīcijas.

Kā norāda ražotājs, augsti eksplozīvais "Carl Gustav" prettanku lādiņš "HEAT 751" ir aprīkots ar dubultu kaujas galviņu, kura spēj caururbt "jebkura eksistējošā tanka bruņas", pat tad, ja tanks ir aprīkots ar reaktīvajām bruņām (ERA). Tāpat munīcijas klāstā ir lādiņi pretinieka kājnieku un būvju iznīcināšanai.

Granātmetējs aprīkots ar parastu tēmekli, kā arī tam piemontējams optiskais tēmeklis un nakts apstākļiem piemērota optika. Ieroča efektīvais darbības attālums sasniedz 1000 metrus pret statiskiem mērķiem, bet, lai ar speciālu lādiņu iznīcinātu tanku, efektīvais šaušanas attālums var sarukt līdz 150 metriem.

"Carl Gustav" lielā popularitāte sniedz priekšrocības munīcijas iegādē. 2013. gadā Baltijas valstis  parakstīja līgumu ar Eiropas Aizsardzības aģentūru par kopīgu "Carl Gustav" munīcijas iepirkumu, kas Latviju nodrošinās ar miljoniem eiro vērtiem munīcijas krājumiem.


Foto: US Army

AT4 ir viegls vienreizlietojams 84 milimetru kalibra granātmetējs, ko ražo Zviedrijas "Saab" grupa. Ražotājs AT4 raksturo kā precīzu un viegli lietojamu ieroci. Tas sver aptuveni septiņus kilogramus, ir metru garš.  AT4 efektīvās darbības attālums ir 40 - 400 metri, tas spēj caursist līdz 420 milimetru biezas bruņas.

Tiesa, ar salīdzinoši lēto un viegli pārnēsājamo AT4 var iznīcināt viegli bruņotu transportu, bet tas nespēs tikt galā ar tankiem, kas aprīkoti ar reaktīvajām bruņām (ERA).

Caururbis metāla slāni, AT4 šāviņš transportlīdzeklī rada "nāvējošu augsta spiediena, intensīva karstuma un apžilbinošas gaismas kombināciju". Tas transportlīdzeklī nodara plašus bojājumus un var izraisīt munīcijas un degvielas aizdegšanos, ieroča īpašības raksturo "Saab".

AT4 ir kā lēta alternatīva "Carl Gustav" daudzfunkcionālajai ieroču sistēmai, kuras tehnoloģijas izmantotas AT4 izstrādē.

AT4 tiek piegādāts jau pielādēts un pēc izmantošanas ir izmetams. Pirms šaušanas karavīram jāizņem drošinātājs granātmetēja aizmugurē, jānotēmē un jānospiež mēlīte. Pirms granātas palaišanas jāpārliecinās, ka aizmugurē nav neviena, kurš varētu ciest no ugunīm, kas izšaujas pa ieroča aizmuguri. No muguras un kāju apdedzināšanas jāuzmanās arī pašam šāvējam.

Latvijas kontekstā AT4 būtu jābūt katras kājnieku vienības arsenālā, norāda atvaļinātais pulkvežleitnants Uģis Romanovs.  "Un, ja aizsardzības ministrs realizēs savu apņemšanos decentralizēt Zemessardzes ieročus, AT4 līdzīgi kā triecienšautenēm būtu jāglabājas katra zemessarga mājās," uzskata Romanovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!