Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kas ir bijuši lielākie "spiegu skandāli" abu valstu attiecībās.
2004.gada aprīlī no Latvijas par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu jeb spiegošanu, tika izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) apgalvoja, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.
Šo lietu raksturo arī izraidīšanai sekojusī vairākus gadus ilgā tiesvedība starp pensionāri, kas diplomātam izīrējusi dzīvokli ekskluzīvajā Antonijas ielā, un Krievijas vēstniecību, jo pēc diplomāta aizbraukšanas īpašnieces acīm pavērusies "vienkārši cūkkūts - visur: uz grīdas, zem galda, zem gultas, zem dīvāna mētājās izdzertas un pusizdzertas viskija, džina, šņabja, vīna pudeles, apgrauzti vistu kauli, riekstu čaulas, šokolāde, izsmēķi".
Tiesāšanās sākotnēji beidzās ar pensionāres Veras Česnokovas neveiksmi, jo divās tiesu instancēs tika noraidīta viņas prasība piedzīt 4410 latu, taču šo spriedumu atcēla Augstākās tiesas Senāts. Izskatot lietu atkārtoti, Rīgas apgabaltiesa par pensionāres dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem piedzina 2307 latu kompensāciju.
SAB tolaik apgalvoja, ka tā rīcībā ir dokumentāli pierādīta informācija par to, ka Krievijas diplomāts mēģinājis iegūt un tālāk izmantot informāciju, kas radītu tiešus draudus Latvijas valsts nacionālajai drošībai.
Atbildot uz šo Latvijas soli, Krievija no valsts izraidīja Latvijas vēstniecības pirmo sekretāru Juri Poikānu. Viņš pēc izraidīšanas turpināja darbu ārlietu jomā. Toreizējais ārlietu ministrs Rihards Pīks (TP) paziņoja, ka nesaskata nekādas kļūdas Poikāna darbībā un viņa izraidīšana bija Krievijas "atbildes žests" uz Krievijas vēstniecības otrā sekretāra Uržumova izraidīšanu no Latvijas par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu.
Spiegošanas dēļ vēršoties pret Krievijas diplomātu, Latvija pirmo reizi ir pieņēma lēmumu par šādas amatpersonas izraidīšanu.
Neilgi pēc Pjotra Uržumova izraidīšanas - 2004.gada maija vidū, Latvija atteica izsniegt iebraukšanas vīzu Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietniekam Mihailam Demurinam, kurš atbildēja par attiecībām ar Baltijas valstīm un agrāk strādāja Krievijas vēstniecībā Latvijā.
Demurins bija ielūgts Jūrmalā iecerēto starptautisko konferenci "Baltija un Krievija XXI gadsimta lielajā Eiropā".
Demurins 2003.gadā par spiegošanu tika izraidīts no Igaunijas.
Toreizējais Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš atzina, ka vīzas neizsniegšana ir iespēja, kā cīnīties ar ārvalstu specdienestu darbiniekiem, kuri uzdodas par diplomātiem. Ārvalstu specdienestu darbinieku izraidīšana no valsts ir galējs solis, "pastāv daudz vienkāršāka iespēja: specdienesta darbiniekam, kurš uzdodas par diplomātu, vienkārši neizsniegt vīzu iebraukšanai Latvijā", tolaik norādīja Kažociņš. Tas notiek bez lieka trokšņa un starptautiskiem asumiem, uzsvēra Kažociņš, informējot, ka šādi gadījumi Latvijā ir bijuši.
Pēc dažiem gadiem intervijā laikrakstam "Biznes&Baltija" Demurins uzsvēra, ka toreizējais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ir klaji nedraudzīgs Krievijai, kā arī sacīja, ka Baltijas valstis rada draudus Krievijai. "Visas Baltijas valstis, arī Latvija, joprojām ir valstis, no kuru teritorijas tiek radīti nopietni draudi Krievijai," norādīja eksdiplomāts, skaidrojot, ka pastāv militāri draudi saistībā ar Baltijas valstu dalību NATO un iespējamo gatavību izvietot savā teritorijā ASV aizsardzības sistēmas.
2008.gadā Latviju pāršalca vēsts par vēl viena Krievijas diplomāta - vēstniecības 2.sekretāra, vicekonsula Aleksandra Rogožina izraidīšanu. Arī viņš tika vainots tajā, ka veicis "darbības, kas nav savienojamas ar diplomāta statusu", ar ko diplomātiskajās attiecībās parasti tiek saprasta spiegošana.
Atbildot uz šo Latvijas rīcību, Krievija 25.janvārī paziņoja par Latvijas diplomāta izraidīšanu no šīs valsts. No Krievijas tika izraidīts Latvijas vēstniecības vicekonsuls Pēteris Podvinskis.
Krievija tolaik noliedza, ka Rogožins spiegojis. Arī Latvija apgalvoja, ka Podvinskis nav pārkāpis Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.
Tolaik tika vēstīts, ka Rogožinu visvairāk esot interesējusi Latvijas iekšlietu datu bāze. Tai piekļūt Rogožins saviem spēkiem vien nav spējis. Latvijas pusē Rogožinam palīdzējušas vēl piecas personas, iespējams, to vidū bijušas arī valsts amatpersonas.
Toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) paziņoja, ka Rogožins pircis informāciju, par to maksājot naudu.
Tika vēstīts, ka Rogožina lieta un ar to saistītie vārdi ir zināmi Latvijas drošības dienestiem, arī Valsts prezidentam, jo "pretizlūkotāji Rogožinam sekoja jau ilgstoši".
2007.gada beigās Krievijas spiegs esot pārkāpis pieļaujamā riska robežu.
2014.gada nogalē no Krievijas tika izraidīts bijušais Latvijas Saeimas deputāts Aleksejs Holostovs, kuram tika inkriminēta informācijas vākšana par Krievijas iedzīvotāju, arī amatpersonu, neapmierinātību ar valdību un prezidentu Vladimiru Putinu.
Kā vēstīja tīmekļa medijs "Meduza", atsaucoties uz telekanālu NTV, žurnālistiem ir izdevies iegūt Federālās drošības dienesta (FDD) veiktās Holostova pratināšanas ierakstu. Sižetā nav teikts, kad pratināšana notikusi, taču Holostovs videomateriālā saka: "Krievijas teritorijā atrodos pēc Latvijas specdienestu, kas darbojas CIP vadībā, uzdevuma."
Pēc Holostova teiktā, viņš esot savervēts pirms septiņiem astoņiem gadiem. Ja viņš nebūtu piekritis sadarboties, apdraudēta būtu viņa ģimene, taisnojas Holostovs. Viņš sev esot izvēlējies segvārdu "Glorija".
Pēc Holostova teiktā, viņam ir bijuši plaši sakari Krievijas Valsts domes deputātu vidū, ar kuriem viņš bieži ticies.
Holostovs tika aizturēts brīdī, kad viņš "mēģinājis gatavot dosjē par savu draugu, FDD līdzstrādnieku Alekseju, kura uzvārds netiek izpausts", vēsta "Meduza".
Kā skaidrots NTV sižetā, Krievijas varasiestādes nolēmušas izraidīt Holostovu no Krievijas, jo būtisku kaitējumu viņš nav nodarījis. Sižetā nav atklāts, kad izraidīšana notikusi.
Latvijas Drošības policija (DP) pauda pārliecību, ka NTV demonstrētais sižets par Holostova izraidīšanu no Krievijas ir austrumu kaimiņa īstenotā informatīvā kara sastāvdaļa.
Sižeta mērķis bijis diskreditēt Latviju un Rietumu valstis kopumā. Uz šādu provokāciju iespējamību jau iepriekš norādīja DP priekšnieks Normunds Mežviets un šis sižets uzskatāmi apliecināja, ka šādas bažas ir pamatotas.
"Par šī sižeta provokatīvo raksturu liecina fakts, ka tajā kārtējo reizi tiek reproducēti Krievijas propagandas veidotie un uzturētie stereotipi, proti, ka it kā Latvijā atdzimst fašisms, Latvija ir vāja valsts, kas darbojas ASV diktātā, Krievija atrodas naidīgu valstu ielenkumā un citi. Līdzīgi kā citos šāda veida sižetos, arī šajā, lai uzturētu šos mītus, kā "eksperti" tika izmantotas personas, kuru rīcībā nav informācijas, lai objektīvi analizētu Latvijas valsts drošības iestāžu darbu, bet kuri vienmēr ir gatavi paust Krievijai vēlamu un izdevīgu viedokli, piemeklējot arī nepieciešamos "faktus"," skaidroja DP.
Policija norādīja, ka sižets par Holostova izraidīšanu no Krievijas arī apliecina DP publiskajā pārskatā jau minēto, ka Krievijas specdienesti izmanto šīs valsts plašsaziņas līdzekļus kā platformu savām darbībām.
Šā gada marts iesākās ar kārtējo "spiegu lietu" - Krievijas telekanāls NTV paziņoja, ka Krievija izraidījusi Latvijas civilās aviācijas vecāko inspektoru Andreju Dudarevu. Tiek apgalvots, ka viņš 22 gadus strādājis Rietumu specdienestos un piedāvājis slepenu informāciju Krievijai.
Telekanāls vēstīja, ka Dudarevs 20 gadus strādājis slepenajos dienestos Latvijā un ASV. Šajā laikā viņš vācis slepenus materiālus, kas varētu dot smagu triecienu NATO pozīcijām Baltijas valstīs, un šo informāciju nodevis Krievijai.
Saskaņā ar telekanāla ziņoto Dudarevs četrus gadus slepeni braukājis uz Krieviju un meklējis kontaktus ar specdienestiem, un 2014.gada novembrī viņam tos izdevies nodibināt.
Dudarevs NTV pavēstījis, ka viņam bijusi pieejama slepena informācija par NATO aktivitātēm Baltijā, vairākiem NATO projektiem, militāro objektu celtniecību Latvijā, NATO un ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu elementu izkārtojumu, kā arī kompromitējoša informācija par Latvijas augsta ranga militārpersonām.
Dudarevs piedāvājis šo informāciju krievu slepenajiem dienestiem, apmaiņā pret darbu Krievijā. Tomēr Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) secinājis, ka viņš ir slikti sagatavots spiegs un daļa no viņa piegādātās informācijas ir novecojusi vai neprecīza.
Dudarevs 2009.gadā ir beidzis dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.
3.martā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicētā intervijā Dudarevs atzinis, ka uz Krieviju devies ar mērķi studēt Sanktpēterburgas Civilās aviācijas Valsts universitātē un savu saistību ar spiegošanu noliedzis.
Pēc ierašanās kaimiņvalstī līdz dokumentu iesniegšanai izvēlētajā augstākās izglītības iestādē Krievijā viņš tā arī neesot ticis. Vairāk nekā stundu garās pārrunās Dudarevs saņēmis "dīvainus jautājumus, kuros jau bijušas ietvertas atbildes", savukārt "dīvaini intervētāji" par viņa dzīvi zinājuši visu līdz sīkākajai detaļai. Visbeidzot intervētāji izvirzījuši apsūdzības - vai Dudarevs patiesībā nevēloties izspiegot Krievijas aizsardzības resoru un militāra aviāciju.