Latvijas un Polijas sadarbībai arvien lielāka nozīme reģiona drošības stiprināšanā, pauž Kalniņa-Lukaševica
Foto: LETA

Pēdējā laikā, saskaroties ar līdzīgiem drošības izaicinājumiem, sadarbība starp Latviju un Poliju kļuvusi vēl nozīmīgāka, tikšanās laikā ar Polijas ārlietu ministra vietnieku Šimonu Šinkovski vel Senku atzinusi Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālu "Delfi" informēja ĀM, tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja Latvijas un Polijas divpusējās attiecības, drošības un ārējo attiecību jautājumus, tai skaitā, situāciju uz robežas ar Baltkrieviju.

Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka sadarbība starp Latviju un Poliju ir daudzveidīga un dinamiska. Abas valstis vieno aktīvs politiskais dialogs, plaša sadarbība ekonomikā un kultūrā.

Amatpersonas augstu novērtēja Latvijas un Polijas koordināciju cīņā pret Baltkrievijas radīto hibrīdo apdraudējumu Eiropas Savienības (ES) ārējai robežai un atzina, ka kopā ar partneriem jāturpina strādāt pie pasākumiem drošības stiprināšanai reģionā.

Puses bija vienisprātis, ka jāturpina arī abu valstu kopīgās aktivitātes Trīs jūru iniciatīvas (TJI) jautājumos. 2022. gada vasarā Rīgā notiks TJI samits un biznesa forums, un jau šobrīd Latvija un Polija cieši sadarbojas, lai veicinātu iniciatīvas atpazīstamību un partneru iesaisti.

Tikšanās laikā Polijas amatpersona augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu, radot lieliskus apstākļus poļu kopienas izglītības un kultūras attīstībai.

Kalniņa-Lukaševica savukārt izteica pateicību Polijai par solidaritāti Covid-19 krīzes pārvarēšanā, nosūtot Latvijas veselības aprūpes iestādēm nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu, informēja ĀM.

Kā ziņots, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdien, 21. novembrī, ieradās darba vizītē Rīgā, kur tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un pārrunāja aktuālo situāciju uz robežas ar Baltkrieviju.

Sociālajā tīklā "Facebook" Moraveckis iepriekš norādījis, ka ģeopolitiskā situācija pašlaik ir ļoti nopietna un tās risināšanai nepieciešams liels diplomātiskais darbs, ņemot vērā, ka Baltkrievijā joprojām atrodas liels skaits migrantu no Tuvajiem Austrumiem, kas mēģina pāri Polijas robežai nokļūt ES.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.

Masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā sākās 8. novembrī, kad pie Kuzņicas-Bruzgu robežkontroles punkta Baltkrievijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku pavadībā ieradās liels skaits ārvalstnieku, kas apmetās mežā gar robežu.


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ārlietu ministrija Baltkrievija Eiropas Savienība Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form