Latvijas valsts augstākos apbalvojumus piešķirs 104 sabiedrības pārstāvjiem  (3)

Pasniegšanas ceremonija notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 33. gadadienā, 4. maijā, pulksten 15.30 Rīgas pilī.

Latvijas valsts augstākie apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuru godprātīgais darbs, aktīvā pilsoniskā stāja, pašaizliedzība, drosme un patriotisms stiprina Latviju kā demokrātisku, tiesisku un nacionālu valsti.

Valsts augstāko atzinību saņem izcilas personības visdažādākajās jomās no visas Latvijas, kuru darbs valsts labā ir īpaši nozīmīgs. Tie ir mediķi, kuri ilgstoši un pašaizliedzīgi rūpējas par sabiedrības veselību, kultūras darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, Robežsardzes un Valsts policijas amatpersonas, kuras sargā mūsu valsts drošību un apsargā tās robežu.

Tāpat arī tiesu sistēmas pārstāvji, zinātnieki, skolotāji, informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji, uzņēmēji, lauksaimnieki, pašvaldību darbinieki, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, vēsturiskās atmiņas un kultūras mantojuma kopēji, sabiedriskie darbinieki, tostarp cilvēki, kuri rūpējas par dzīvnieku aizsardzību un labturību.

Ar augstāko Latvijas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – apbalvoti arī pilsonisko iniciatīvu organizētāji, kuri īpaši pašaizliedzīgi snieguši palīdzību Ukrainai, tās karavīriem un civiliedzīvotājiem, kā arī ukraiņu bēgļiem Latvijā.

Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte norāda, ka Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 33. gadadienā godināti tiks cilvēki, kuru pašaizliedzīgais, godprātīgais, drosmīgais darbs un izcilais sabiedriskais veikums kalpo tautai un valstij.

Ordeņu kapituls ir arī pieņēmis lēmumu apbalvot cilvēkus, kuri kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, parādot nozīmīgu pilsonisko drosmi, aktīvi, "nesavtīgi rīkojas un apvieno mūs Ukrainas brīvības cīņas atbalstam, tā vienlaikus stiprinot Latvijas tautas patriotismu".

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri bijušo Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Susanu Margaritu Kamaru Angulo, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieku, Rīgas Tehniskās universitātes profesoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Aigaru Jirgensonu, bijušo Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kevinu Reksu un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītāju, sirds ķirurgu, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Pēteri Stradiņu.

Tāpat ar ordeni apbalvot nolemts vēstures pētnieku, bijušo Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes locekli, bijušo Krievijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja vadītāju Ilgoni Upmali un bijušo Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku nolemts iecelt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratori, mākslas zinātnieci Elitu Ansoni, Banku augstskolas dibinātāju, bijušo Banku augstskolas rektori, docenti Baibu Brigmani, arhitektu, dizaineru, uzņēmēju, SIA "Coppa Ltd" valdes priekšsēdētāju, SIA "Rīgas Krēslu fabrika" valdes priekšsēdētāju Aldi Circeni, Latvijas Kultūras akadēmijas profesori, teātra zinātnieci un kritiķi Valdu Čakari, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidenti Daigu Dadzīti un SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" arhitektu, Latvijas Mākslas akadēmijas lektoru, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docentu Ilmāru Dirveiku.

Tāpat par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku nolemts iecelt vēstures pētnieci, muzeju speciālisti, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori Intu Dišleri, izglītības uzņēmuma "Lielvārds" dibinātāju un bijušo vadītāju Aivaru Gribustu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītāju, profesoru, pianistu Juri Kalnciemu, zvērinātu advokātu, kultūras mantojuma saglabātāju un kopēju Justu Nikolaju Karlsonu, Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietnieci, galveno krājuma glabātāju Taigu Kokneviču, bijušo laikraksta "Padomju Jaunatne" redaktora vietnieci, Atmodas laika sabiedrisko darbinieci Dzintru Krievāni, ķirurģi proktoloģi Aiju Kusmani un arhitektu biroja "F.L.Tadao & Lukševics" vadītāju, arhitektu Uldi Lukševicu.

Par šī ordeņa virsnieku nolemts iecelt arī Latvijas Okupācijas muzeja Ekspozīcijas nodaļas vadītāju, vēsturnieci Aiju Ventaskrasti, veselības aprūpes kompānijas SIA "Roche Latvija" vadītāju, ārstu Raulu Vēliņu, arhitektu, arhitektūras vēstures pētnieku un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Jāni Zilgalvi, muzikoloģi, mūzikas kritiķi un žurnālisti Inesi Lūsiņu, ilggadējo Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālā krājuma glabātāju, vēsturnieci Leldi Neimani, pianistu, Ukrainas atbalsta akciju organizētāju Andreju Osokinu, SIA "Latvijas Mobilais Telefons" viceprezidentu mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, valdes locekli Ingmāru Pūķi uzņēmuma "Printful" līdzdibinātāju, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma AS "Mapon" valdes locekli Dāvi Siksnānu un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" vadītājas vietnieku Vari Teivānu

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri nolemts iecelt Rīgas 45. vidusskolas ģitārspēles pedagogu, ģitāristu, komponistu Armandu Alksni, žurnāla "Latvijas Architektūra" redaktori, arhitekti Veltu Holcmani, Latvijas Leļļu teātra ilggadējo režisoru Māri Koristinu, sabiedrisko darbinieci, bijušo politiķi, Latvijas neatkarības aizstāvju piemiņas kopēju Palmiru Lāci un mūziķi, grupas "Credo" dibinātāju un ilggadējo vadītāju Valdi Skujiņu.

Apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāju Simonu Grunduli un Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāju Vilni Grunduli.

Par nopelniem Latvijas valsts labā un par nozīmīgu pilsonisko drosmi un personisko iesaisti, sniedzot nesavtīgu palīdzību Ukrainai, tās karavīriem, civiliedzīvotājiem un ukraiņu bēgļiem Latvijā nolemts apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Polijas Republikā Juri Poikānu.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku nolemts iecelt Nacionālo bruņoto spēku vadības un atbalsta personāla Vadības tiešā atbalsta grupas starptautisko reliģisko attiecību ekspertu Elmāru Pļaviņu.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri nolemts iecelt SIA "Vaidens" valdes priekšsēdētāju, SIA "BioMix Balticum" valdes priekšsēdētāju, SIA "Saukas kūdra" valdes locekli Daini Aļeksējevu, Saldus novada Ezeres pagasta biedrības "Mūsu ligzda" vadītāju Rainu Bogužu, SIA "Gaujas koks" valdes locekli Vitāliju Čmihovu, mūziķi Katrīnu Gupalo, biedrības "Tev" valdes locekli Artūru Kristlību, biedrības "Tev" līdzdibinātāju Aigaru Losu, Latvijas Republikas vēstniecības Polijas Republikā padomnieci Ingu Ozoliņu, kustības "Uzņēmēji mieram" līdzdibinātāju, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma AS "Draugiem Group" runasvīru Jāni Palkavnieku, bijušā Ukrainas vēstnieka Latvijā Oleksandra Miščenko asistenti, tulkotāju Viktoriju Prituļaku, kustības "Uzņēmēji mieram" līdzdibinātāju, AS "Eco Baltia" valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču, SIA "EazyBI" valdes locekli Raimondu Simanovski, SIA "Borščs" valdes locekli, SIA "Mobilly" izpilddirektoru Ģirtu Slaviņu un kustības "Uzņēmēji mieram" līdzdibinātāju, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneri, zvērinātu advokātu Jāni Taukaču.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru un ordeņa ķēdi un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri Portugāles Republikas prezidentu Marselu Rebelu de Souzu.

Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Viestura ordeni un iecelt par Viestura ordeņa komandieri nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Birutu Balandi, māsu, bijušo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās aprūpes māsu, Ukrainas armijas rotas galveno mediķi Sarmīti Cīruli, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Speciālo objektu apsardzes pārvaldes priekšnieku, pulkvedi Jāni Leišavnieku un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, pulkvedi Reini Znotiņu.

Iecelt par Viestura ordeņa virsnieku nolemts Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļas priekšnieku, pulkvežleitnantu Sandri Buligu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa priekšnieku, pulkvežleitnantu Sergeju Galilejevu, Latvijas Republikas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba priekšnieku, pulkvežleitnantu Robertu Innu, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka vietnieci, pulkvežleitnanti Olgu Krūmiņu un Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes Speciālo operāciju dienesta "Sigma" priekšnieku, majoru Oļegu Smirnovu.

Apbalvot ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts vairākus Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas darbiniekus. To vidū kārtībnieku, virsniekvietnieku Ingu Grišuli, jaunāko inspektoru, virsniekvietnieku Ingu Langratu, jaunāko inspektoru, virsniekvietnieku Uģi Leju un jaunāko inspektoru, virsniekvietnieku Romanu Orlačevu.

Apbalvot ar Viestura ordeņa otrās pakāpes (sudraba) goda zīmi nolemts vairākus Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Speciālo objektu apsardzes pārvaldes Diplomātisko pārstāvniecību apsardzes nodaļas darbiniekus. Tostarp kārtībnieku, seržantu Raimondu Andžānu, kārtībnieku, seržantu Raimondu Eiduku, kārtībnieku, virsseržantu Mārtiņu Karlshofu un Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības Autotransporta nodrošinājuma centra Autotransporta vada Vadības grupas galveno speciālistu, virsseržantu Andri Osi.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu, SIA "Kurekss" valdes locekli, mecenātu Arni Apsīti, SIA "Rīgas Dīzelis DG" valdes locekli Juri Dzeni, SIA "Niedrāji MR" valdes priekšsēdētāju Pēteri Elstu, lauksaimnieku, Jēkabpils novada zemnieku saimniecības "Vīnkalni" īpašnieku Andri Felsu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru Artūru Freibergu, SIA "Avoti" valdes priekšsēdētāju Uldi Misiņu, Gulbenes novada zemnieku saimniecības "Ķelmēni" īpašnieku Juri Pauloviču, Latvijas Republikas tiesībsarga vietnieci, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāju Inetu Piļāni, Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini, biedrības "Sēlijas asociācija" valdes locekli, bijušo Ilūkstes novada pašvaldības vadītāju Stefanu Rāznu un lauksaimnieku, Aizkraukles novada SIA "Vecsiljāņi" valdes locekli Juri Sprukuli.

Par Atzinības krusta virsnieku nolemts iecelt AS "Preiļu siers" ražošanas direktori Anitu Cišu, Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" 2. nodaļas vadītāju, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti Jūliju Čerešņevu, ilggadējo latviešu sabiedrisko darbinieku Brazīlijā Edmaru Grimmu-Bergu, Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāju Ilzi Kalniņu-Daugu, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku, latviešu biedrības Brazīlijā dibinātāju un ilggadējo vadītāju Armindo Pidu, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta direktoru, profesoru Juri Salaku un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes profesori, vadošo pētnieci Aiju Ziemeļnieci.

Iecelt par Atzinības krusta kavalieri nolemts Rīgas 1. slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas klīnikas vecāko radiogrāferi Rasmu Afremoviču, Jaunsardzes centra Lejasciema jaunsargu instruktori, Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas distanču slēpošanas treneri Lāsmu Gabdulļinu, Nacionālā veselības centra "Vaivari" Ortozēšanas un protezēšanas centra tehnisko ortopēdi Dinu Grīnbergu, Rīgas 1. slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas klīnikas radioloģi, diagnosti Dzirkstīti Grotupi, Rīgas 1. slimnīcas Kardioloģijas un internās medicīnas klīnikas virsmāsu Nataļju Gudinu-Salkovu, Balvu novada Baltinavas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju, novadpētnieci Valentīnu Kašu, Rīgas 1. slimnīcas farmaceiti Gundegu Kristoni, izglītības un kultūras darbinieku, kordiriģentu Aivaru Opincānu, starpnozaru mākslas grupas "SERDE" dibinātāju, tradicionālās kultūras pētnieci Signi Pucenu, starpnozaru mākslas grupas "SERDE" dibinātāju, mākslinieku un restauratoru Uģi Pucenu, Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" 2. nodaļas fizioterapeitu Eļdaru Rzajevu, SIA "Senda Dz" valdes priekšsēdētāju Dzintru Sprudzāni, Rīgas 1. slimnīcas Operāciju bloka vadītāju Zani Tīcmani un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Apvienotajos Arābu Emirātos vadītāju Ingu Ulmani.

Apbalvot ar Atzinības krusta pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts sabiedrisko darbinieci, Cēsu novada pensionāru biedrības "Dzīvotprieks" vadītāju Grietu Grosbergu un sabiedrisko darbinieci, Olaines novada senioru biedrības "Liepas" vadītāju Āriju Spuņģi.