Šodien panāktā vienošanās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu Latvijai ir labākais iespējamais scenārijs, šādu viedokli pauda Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone.
Juhansone norādīja, ka Latvija ES samitā, lemjot par daudzgadu budžetu, prasīja vairāk, tomēr, ja vienošanās būtu bloķēta, daudzgadu budžets, visticamāk, nebūtu pieņemts, sarunas tiktu pārtrauktas un darbs tiktu turpināts ar ikgadējo budžetu, kas Latvijai nebūtu izdevīgs.
Juhansone atgādināja, ka ikgadējais budžets nozīmē to, ka lauksaimniecības tiešmaksājumi paliktu pašreizējā līmenī. Proti, tie būtu divreiz zemāki, nekā Latvija tos var sasniegt šodien panāktās vienošanās gadījumā. Sarunu apturēšana arī būtu nozīmējusi, ka ikgadējā kohēzijas finansējuma apguve būtu apgrūtināta.
Tādējādi šodien nācies izšķirties, vai turpināt Latvijas attīstību prognozējamā virzienā vai nē, teica Latvijas vēstniece ES.
Kā ziņots, Latvijai nav izdevies realizēt savas maksimālās intereses, Eiropas Savienības (ES) samitā lemjot par daudzgadu budžetu, taču ir iegūts daudz, šādu viedokli šodien pēc divu dienu samita noslēgšanās žurnālistiem pauda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
"Vienmēr var vēlēties vairāk. Skaidrs, ka mēs neesam sasnieguši tos maksimālos mērķus, kurus mēs esam izvirzījuši. Jāatzīst, ka neviena no valstīm nav sasniegusi savus maksimālos mērķus un visām ir nācies iet uz kompromisiem. Mums bija arī jāizvērtē, kāda ir alternatīva pie ikgadējiem budžetiem," sacīja premjers.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
