Foto: LETA

Krievija NATO paplašināšanos redz kā NATO nostiprināšanos. No šī viedokļa skatoties, Krieviju tas neiepriecina, bet NATO mērķis nav viņus iepriecināt. Šādu viedokli pirms 11. jūlijā Briselē gaidāmā militārās alianses samita intervijā LTV raidījumam "Panorāma" pauda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Uz jautājumu, vai NATO paplašināšanās ar topošo Ziemeļmaķedoniju var provocēt Krieviju, Indulis Bērziņš atbild: "Protams, ka Krievija redz NATO paplašināšanos kā NATO nostiprināšanos. No šī viedokļa – zinot to, ka viņi NATO uztver kā iespējamo pretinieku – viņi par to nepriecājas. Bet vai tad mūsu mērķis ir darīt Krieviju priecīgu? Droši vien nē. Mēs esam ieinteresēti, lai būtu dialogs. Starp citu – lai cik tas dīvaini nebūtu – tieši NATO ir organizācija, kurā, pateicoties NATO – Krievijas padomei, ir salīdzinoši regulārs dialogs ar Krieviju."

"Es domāju, ka pēc tādas galvu reibinošas panākumu sajūtas, kāda Krievijai bija pēc Krimas pārņemšanas – okupācijas un vēlāk aneksijas – tas ir pārgājis. Un Krievija arī ļoti apzinās savas limitētās iespējas. Es nedomāju, ka cilvēki Kremlī ir pašnāvnieciski noskaņoti," "Panorāmai" sacīja Latvijas vēstnieks NATO.

Tomēr Latvijas vēstnieks NATO atzīst, ka nekas neliecina, ka Krievijas ārpolitika kļūtu mazāk agresīva, tāpēc NATO nemaina savu politiku pret Krieviju.

Bažām, ASV aliansē pamazām attālinās no Eiropas, Indulis Bērziņš nepiekrīt, sakot, ka jāskatās tas, ko amerikāņi reāli dara.

"Tieši šī administrācija ir tā, kas militāri atgriežas Eiropā, tai skaitā Polijā ar papildu militāro spēku izvietošanu, lai atturētu Krieviju no jebkura veida agresīvas darbības pret Poliju un Baltijas valstīm," uzskata Indulis Bērziņš.

Tāpat Latvijas vēstnieks NATO nepiekrīt, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu "torpedēt" šo tikšanos. Viņš saka: "ASV delegācija ir ļoti iesaistīta visā procesā, jo labāka NATO nebūs – šis mums ir vienīgais, un to mums vajag saglabāt."

Indulis Bērziņš arī atklāj, ka NATO samitā tiks spriests arī par to, kā stiprināt jau esošo NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs, tai skaitā arī pretgaisa aizsardzību. Tomēr viņa uztverē netiks pieņemts tāds lēmums, kur būs paredzēta īpaša pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošana – par kaut ko tamlīdzīgu šobrīd netiek runāts.

Jau ziņots, ka 11. jūlijā Briselē notiks NATO militārās alianses samits, kurā piedalīsies visu dalībvalstu vadītāji. Pēc G7 samita ir bijušas bažas, ka ASV prezidenta konfrontējošā pieeja var izgāzt arī NATO samitu. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks 10. jūlijā aicinājis Trampu "cienīt savus sabiedrotos, jo to nemaz neesot tik daudz". Tramps iepriekš vairākkārt aizrādījis, ka sabiedrotie pārāk maz naudas tērē aizsardzībai un tādējādi "izmanto" ASV militāro kapacitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!