Krimināllikums nosaka, ka ar mūža ieslodzījumu var sodīt cilvēkus, kuri pastrādājuši sevišķi smagu, tīšu noziegumu, un IeVP statistika liecina, ka Latvijas cietumos šobrīd atrodas 60 uz mūžu ieslodzīti vīrieši. 53 no viņiem ir jau notiesātie, kuriem spriedums stājies spēkā, pārējiem septiņiem gala tiesas spriedums vēl nav pieņemts. Taču Latvijas vēsturē ir tikai viens gadījums, kad visbargākais likumā paredzētais sods piespriests sievietei.
Zemgales apgabaltiesa 1997.gadā mūža ieslodzījumu piesprieda kādai 1957. gadā dzimušajai Ludmilai, kura bija apsūdzēta par trīskāršas slepkavības organizēšanu laupīšanas nolūkā. Arī Augstākā tiesa atstāja spēkā bargo spriedumu, un tas stājās spēkā.
Mediju arhīvi liecina, ka 1996.gadā sieviete uzzināja, ka Bauskas rajona Svitenes pagasta Tiltiņos mīt kāds turīgs vīrietis, un nolēma kungu aplaupīt. Sieviete, kura noziegumu organizēja, savā plānā iesaistīja arī trīs vīriešus, vienam no kuriem tikko bija nosvinēta 18 gadu jubileja, liecina mediju arhīvi. Grupa nolēma ierasties upura mājās ar alkoholu, kuram piebērts klofeīns, piedzirdīt mājas saimnieku un apzagt. Taču, ierodoties Tiltiņos, izrādījās, ka tur bez mājas saimnieka ir arī divas sievietes – mājkalpotāja un saimnieka audžu meita. Mediji savulaik vēstīja, ka Ludmila lika abiem līdzzinātājiem mājās esošos nogalināt un vēlāk – līķus salikt kaudzē, apklāt ar avīzēm un aizdedzināt. Nozieguma upuri bija 60, 19 un 20 gadu veci. Uzbrucēji cerēto lielo naudu neatrada, iegūstot vien 170 latus, vēstīja mediji.
Likumsargi četrotni pēc nepilna mēneša aizturēja, un visi notikušajā atzinās. Pirmā tiesu instance atzina, ka sievietes loma noziegumā bijusi vislielākā un tieši pēc viņas iniciatīvas dzīvību zaudēja trīs cilvēki, tāpēc viņai cietumā būs jāpaliek līdz mūža beigām. Līdzdalībniekus sodīja ar 15 un 20 gadiem cietumā. Apelācija sodus nemīkstināja, bet kasācijas sūdzību uz mūžu notiesātā neiesniedza, vēstīja mediji.
Cietumā uz mūžu notiesātā smagi saslima, viņa sirga ar smagu depresiju, un cietuma vadībai radās problēmas ar piespriestā soda izpildes īstenošanu, iepriekš rakstīja laikraksts "Rīgas Balss". Sievieti bija 24 stundas diennaktī jāuzrauga.
IeVP portāls "Delfi" noskaidroja, ka 2008.gadā tiesa, ņemot vērā notiesātās veselības stāvokli, nolēma viņu no soda izciešanas atbrīvot. Tas gan nenozīmē, ka viņa ir brīvībā, jo Ludmilai noteikta piespiedu ārstēšana Tiesu psihiatrisko ekspertīžu un piespiedu ārstēšanas centrā, Piespiedu ārstēšanas nodaļā ar apsardzi. Šādu iespēju – veselības stāvokļa dēļ atbrīvot no piespriestā soda izciešanas - paredz likums.
Teorētiski sieviete izveseļojoties ārstniecības iestādi var arī atstāt. Savukārt, ja cilvēkam ir piespriests mūža ieslodzījums, apžēlošanu viņš var lūgt tad, kad nebrīvē pavadīti ne mazāk kā 20 gadi.
IeVP portāls "Delfi" noskaidroja, ka pirmie uz mūžu notiesātie apžēlošanu varēs lūgt 2013.gadā. Nākamgad apžēlošanu Valsts prezidentam varēs lūgt trīs personas, kuras savulaik bija notiesātas par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos, laupīšanu, zādzību. Ja prezidents nolems personas neapžēlot, tad viņi atkārtotu apžēlošanu varēs lūgt pēc vēl viena gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
