Lai gan daži Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas (LZP) deputāti balsoja par likumprojekta par tautas vēlētu prezidentu nodošanu atbildīgajām Saeimas komisijām, partija ir pret šādas iniciatīvas īstenošanu, sacīja LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Saeimas balsojumā 18.decembrī par partijas "No sirds Latvijai" izstrādāto likumprojektu, kas paredz ieviest tautas vēlētu prezidenta institūciju, trīs LZP biedri - Guntis Belēvičs, Artis Rasmanis un Jānis Trupovnieks - balsoja par tā nodošanu izskatīšanai komisijās, bet Juris Vectirāns balsojumā atturējās.
Tavars norādīja, ka pēc šā balsojuma ar deputātiem pārrunājis viņu motivāciju, lai noskaidrotu, kādēļ viņi šādi balsojuši, jo arī LZP statūtos ir norādīts, ka tā atbalsta parlamentāru demokrātiju, bet, pēc Tavara teiktā, tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešana ir solis uz prezidentālu republiku.
Deputāti Rasmanis un Trupovnieks paskaidrojuši, ka viņi ir pret tautas vēlēta prezidenta ideju, bet balsojuši par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijām, jo uzskatījuši, ka tā būtu laba platforma, kur par to diskutēt un beidzot šo ideju atmest, atzina Tavars. Līdz gada nogalei viņam vēl nebija izdevies šo jautājumu pārrunāt ar Belēviču.
"Rasmanis, piemēram, norādīja, ka, viņaprāt, ideja par tautas vēlētu prezidentu ir bīstama," teica Tavars.
Uz jautājumu, kā viņš prognozē likumprojekta tālāku virzību, LZP valdes priekšsēdētājs atbildēja, ka pašlaik Saeimā nav nepieciešamā absolūtā vairākuma jeb divu trešdaļu deputātu balsu, lai likumprojektu pieņemtu. "Ceru, ka veselais saprāts stāvēs virs deputātiem un šī ideja tiks aizmirsta," norādīja Tavars.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš pastāstīja, ka partiju savienībā ir viedokļu dažādība jautājumā par tautas vēlēta prezidenta institūciju - Latvijas Zemnieku savienība tradicionāli iestājas par, bet LZP pret.
Ziņots, ka Saeima 18.decembrī nodeva izskatīšanai komisijām likumprojektu, kas paredz Satversmē izdarīt grozījumus, lai Valsts prezidentu ievēlētu tauta.
Par grozījumiem balsoja 50 deputātu, pret bija 34, savukārt astoņi parlamentārieši balsojumā atturējās. Likumprojektu izstrādājusi opozīcija esošā partija "No sirds Latvijai".
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere iepriekš norādīja, ka minētais likumprojekts ir nepilnīgs. Viņa vērsa uzmanību uz pretrunu saistībā ar termiņu, uz kādu prezidentu ievēlē.
"Likumprojekta iesniedzēji paredz grozīt Satversmes 36. un 35.pantu. Satversmes 35.pantā ir noteikts termiņš, uz kādu prezidents tiek ievēlēts. Spēkā esošā redakcija noteic, ka termiņš ir četri gadi, bet likumprojekta iesniedzēji rosina noteikt, ka termiņš būtu pieci gadi. Tomēr Satversmē vēl ir 39.pants par atkārtotu prezidenta ievēlēšanu, kas noteic, ka pilnvaru termiņš nevar pārsniegt astoņus gadus," paskaidroja Meistere.
Grozījumi paredz, ka "Valsts prezidentu ievēlē tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka sevišķs likums". Tas ir 35.pants, kurā pašlaik sacīts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem. Likumprojekta iesniedzēji 36.pantu iesaka svītrot. Tas paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Aģentūras BNS iepriekš veiktā 12.Saeimā ievēlēto politisko spēku aptauja liecināja, ka vairums partiju atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu jeb pāreju uz tautas vēlētu prezidentu. Atšķiras viedokļi par to, kad Valsts prezidents būtu jāvēlē tautai – jau nākamgad, kad pilnvaras beigsies pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, vai vēlāk. Vienlaikus partiju pārstāvji atzina, ka ir jādiskutē par prezidenta pilnvarām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
