Latvijas Žurnālistu savienība (LŽS) ceturtdien kongresā spriedīs organizācijas nākotni, kā arī pārvēlēs tās vadību. Uz kongresu plāno doties arī ar organizācijas darbu neapmierinātie biedri, kas aicinās "atdzīvināt" Latvijas Žurnālistu savienību.
LŽS valdes priekšsēdētāja Ligita Azovska portālam "Delfi" sacīja, ka LŽS kongresā noteikta ierastā darba kārtība – pārskats par aizvadīto darba periodu, kā arī valdes vēlēšanas.

Azovska vēl nevarēja pateikt, vai piekritīs arī turpmāk vadīt LŽS, ja viņa tikšot izvirzīta šim amatam. LŽS vadītāja atzina, ka žurnālistu vidū ir neapmierinātie ar organizācijas darbu, lai gan "viņiem neviens nekad nav liedzis apmeklēt valdes sēdes, darboties, realizēt savas ieceres."

Azovska uzskata, ka žurnālisti paši vainīgi pie tā, ka LŽS nestrādā, kā tas sākotnēji bija iecerēts, izveidojot šo organizāciju.

"Es personīgi kā šīs organizācijas vadīja un priekšsēdētaja kopš 1992.gada joprojām Latvijas Žurnālistu savienības nākotni redzu arodbiedrībā, bet arodbiedrība var būt liela un aktīva tikai tad, ja žurnālisti paši būs aktīvi darbavietās un veidos arodgrupas. Diemžēl šādi gadījumi, kad kāds būtu uzņēmies pie sevis darbavietās veidot arodbiedrības, nav bijuši, lai gan pie tā tika strādāts no 1992.gada,"sacīja Azovska.

Žurnāla "Klubs" žurnālists Ivars Āboliņš portālam "Delfi" sacīja, ka LŽS kongresā iecerēts aktualizēt jautājumus par žurnālistu darba pašregulāciju, ētikas kodeksa ieviešanu, kā arī diskutēt par citiem žurnālistiem svarīgiem jautājumiem.

Pēc Āboliņa teiktā, atsevišķus žurnālistus neapmierina organizācijas pasivitāte. "Žurnālistu darba vide patlaban ir ļoti neorganizēta, katrs strādā un dzīvo pats par sevi," sacīja Āboliņš, norādot, ka "ir svarīgi atdzīvināt žurnālistu savienību". Iespējams, to izdošoties, ievēlot organizācijas valdē jaunus pārstāvjus.

Azovska uzsvēra, ka LŽS kongresā aicināti piedalīties tikai tie biedri, kuriem ir derīgas žurnālistu savienības preses kartes. Kopumā tādas esot 163 biedriem, lai gan savulaik izsniegtas aptuveni 500 LŽS preses kartes.

"Šī ir organizācija, kura dzīvo un pastāv no tā, cik aktīvi un lojāli pret to ir organizācijas biedri. Pamatu pamats ir nelielā biedru nauda un, ja cilvēks nevar pat tik daudz kā samaksāt 6 latus gadā, lai organizācija varētu veikt kādu darbību, tad neredzam īsti iemeslu, kādēļ lai viņi nāktu un runātu par organizāciju kongresā. Ja viņus neapmierina šī organizācija, tad valde nesaprot, kāpēc netiek veidota kāda cita organizācija," sacīja Azovska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!