2012.gadā par zaļākajām atzītas septiņas valstis - Šveice, Latvija, Norvēģija, Luksemburga, Kostarika, Francija un Austrija.
Šveice pirmajā vietā ierindota, jo tās ekosistēma ir trauslākā pasaulē, kā arī Alpu kalnos sastopamas unikālas ekosistēmas un augi, kas nav atrodami zemākās vietās. Šveice zaļu dzīvesveidu jeb vides aizsardzību nosauksi par vienu no savas politikas prioritātēm.
Latvija minēta kā Austrumeiropas valsts, kas īpašā kampaņā iedrošina tās pilsoņus kļūt videi draudzīgākiem. Jautājot "Latvija - zaļākā valsts pasaulē?", kampaņas autori atzīst, ka Latvijas bagātīgie dabas resursi nepastāvēs mūžīgi. Valsts uzdevusi integrēt vides jautājumus valdības politikas nākamo gadu prioritātēs, bet patlaban tā piedalās Eiropas mēroga projektā, kas veicina dabai draudzību pārvietošanos.
Zaļāko valstu trijniekā ierindotā Norvēģija iedrošina tās pilsoņus pārskatīt savus patērēšanas paradumus, kas videi var nodarīt kaitējumu.
Luksemburga kā ceturtā zaļāko valstu septītniekā ierindota, jo tā iegulda lielus pētnieciskos resursus, lai novērstu resursu nelietderīgu izšķērdēšanu un izpētītu alternatīvas enerģijas ražošanas iespējas.
Kostarika, līdzīgi kā Norvēģija, izvirzījusi kā mērķi kļūt par oglekļa neitrālu valsti līdz 2021.gadam un tā daudz pētījumu un naudas iegulda atjaunojamos energoresursos. Valsts piekoptā atmežošanas politika gan nonāk pretrunā ar tās videi draudzīgajām iniciatīvām, taču valsība iestādījusi lielu daudzumu jaunu koku, lai ši situāciju līdzsvarotu.
Francija ierindota pasaules zaļāko valstu septiņnieka sestajā vietā, jo tā iedrošina pilsoņus izmantot eko degvielu, attīsta atjaunojamo enerģiju, pārstrādājamos materiālus un bioloģisko lauksaimniecību.
Austrijas valdība atzīst ilgtspējīgas saimniekošanas un dzīvesveida nepieciesamību. Valdībai ir būtiska nozīme, ieviešot nacionāla mēroga standartus, ko nepieciešams ievērot. Vairāk nekā pusi no enerģijas saražo Austrijas hidroelektrostacijas, kopā ar vēju, sauli.