Latviju pametuši gandrīz visi pārvietošanas programmā atvestie bēgļi
Foto: AFP/Scanpix

No 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā, noskaidrojis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Piemēram, trīs bērnu māmiņa no Sīrijas Bunana, kura vēl jūlijā klāstīja par plāniem iekārtot dzīvi Latvijā un jau nedaudz runāja latviski, stāstījusi, ka Latviju pametusi, jo valsts sarūpētais mentors nekādi neesot spējis palīdzēt atrisināt sadzīves problēmas. Visbeidzot naudu pirmajai iemaksai par dzīvokļa īri viņa nolēmusi prasīt brālim, kas dzīvojot Vācijā, taču rezultātā augusta pēdējās dienās ģimene sakravājusi visu savu iedzīvi un pie brāļa devušies paši.

Vienīgās palikušās ģimenes galva Robels, kurš strādā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" par tulku, raidījumam par to nav paudis izbrīnu, jo secināja, ka iekārtot dzīvi Latvijā bēglim ir teju neiespējami. Robels kā tulks palīdzējis mentoriem saprasties ar "Muceniekos" nonākušajiem patvēruma meklētājiem, kas gan neietilpst viņa darba pienākumos, taču, redzot, cik neizprotoši un auksti viņi izturas, pārstājis tulkot. Turklāt viņš atzīmē, ka mentoriem arī īsti nav resursu, lai palīdzētu.

Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) skaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm.

Arī Labklājības ministrijā un biedrībā "Latvijas Sarkanais krusts", kas nodrošina ārvalstniekiem mentora pakalpojumus, atbildēja, ka tām nav informācijas par ārvalstnieku plāniem pārcelties uz dzīvi citā valstī.

Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. PMLP skaidroja, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona ir mirusi, ja persona gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu vai arī ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu. Tāpat pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas un zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, PMLP neesot tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas vairs neuzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, neizmaksāt attiecīgo pabalstu.

Patvēruma likumā ir noteikts viens kritērijs, kas ļauj saņemt bēglim vai personai ar alternatīvo statusu pabalstu bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, - ja personai nav cita iztikas avota. PMLP gan norādīja, ka ir sagatavoti grozījumi Patvēruma likumā. Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija pēc padziļinātas situācijas izpētes izstrādāja pieeju, kas maina līdz šim piemērotos pabalstu izmaksas principus un kārtību, nemainot uzturēšanās pabalsta apmēru un izmaksai noteikto kopējo termiņu. Plānots sasaistīt pabalstu darbspējīgā vecumā esošām personām ar reģistrēšanos Nodarbinātības valsts aģentūrā un bezdarbnieku pienākumu, tostarp darba meklēšanas un piemērotu darba pienākumu pieņemšanas, pildīšanu un nodarbinātību. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2017.gada janvārī.

Šogad pabalsta izmaksa atsevišķos gadījumos tika atteikta vai pārtraukta, pamatojoties uz likumā noteiktajiem punktiem - par ienākumiem, kas pārsniedz minimālo darba algu, un nepatiesu ziņu sniegšanu iztikas līdzekļu deklarācijā.

Papildus PMLP atgādina - ja patvēruma meklētājs iepriekš nebrīdina Patvēruma meklētāju centra administrāciju par ilgstošu prombūtni un pamet centru, finansiālais atbalsts - dienas nauda trīs eiro apmērā - no PMLP puses netiek sniegta.

Jau ziņots, ka Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo - 18 personas.

Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā, PMLP ir jālemj, vai piešķirt patvērumu - bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.

Source

LETA

Tags

Bēgļi Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Grieķija Iekšlietu ministrija Itālija Labklājības ministrija Latvijas Sarkanais krusts LTV Pilsonība PMLP Sīrija Turcija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form