Latviskās Lieldienu tradīcijas ir cieši saaugušas ar kristīgajām, atgādina pētniece
Foto: F64

Latviskās Lieldienu tradīcijas ir tik cieši saaugušas ar kristietībai raksturīgajām, ka tās nav iespējams nošķirt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādu viedokli portālam "Delfi" pauž Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Folkloristikas un etnoloģijas katedras profesore Janīna Kursīte.

Viņa uzsver, ka ir ārkārtīgi grūti precīzi noteikt laiku, kad Latvijas teritorijā sāka atzīmēt Lieldienas. "Latvisko Lieldienu tradīcija ir tāda, ka tās savulaik iegūlās katolicismā vai savijās kopā ar luterisko ticību, lai pēc tam atkal atklātos jau kā kristīgas tradīcijas," saka Kursīte.

Kā piemēru šādai pagānisku jeb etnogrāfisku un kristietībā sakņotu Lieldienu tradīciju "saaugšanai" viņa min, piemēram, ieražu svētīt un ripināt Lieldienu olas.

Līdzīga pagānisko un kristīgo tradīciju saplūšana esot vērojama lielākajā daļā Eiropas, kas, pēc Kursītes teiktā, skaidrojams ar to, ka gudrākie kristietības nesēji savulaik "pievēra" acis uz pagāniskajām tradīcijām, kas jau bija iesakņojušās.

"Bieži vien tur arī nav nekādu pretrunu. Piemēram, kristietībā ir viens Dieva dēls, bet latviešu etnogrāfiskajā skatījuma - divi Dieva dēli, dvīņi, kuri nomirst un atdzimst līdz ar sauli, tāpat kā Jēzus Lieldienās ceļas augšā no kapa," skaidro profesore.

Ar Lieldienām saistīti daudzi ticējumi, kuru ievērotājiem tiek solīta laba veselība un raža, arī saskanīga mājas dzīve.  

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form