"Delfi" noskaidroja, ka konkrētais uzņēmums pārdod ar makšķerēšanu saistītus piederumus, bet atbildētājs, pret kuru sākta tiesvedība, ir kaislīgs makšķernieks.
Senāts izplatītajā preses paziņojumā norādījis, ka strīds aizsācies par to, ka ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts internetveikala pircējs sociālā tīkla "Facebook" interešu grupā bija publicējis pārdevēju kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot pārdevēja pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā.
Apgabaltiesas spriedumā, ko novembrī atcēlis Senāts, lasāms, ka konkrētais vārds, kas izraisījis veikala un tā pārstāvja neapmierinātību un tiesāšanos, bija "dirsējs".
Preses paziņojumā Senāts norādījis, ka atbildētājs (pircējs) interneta lietotnē ierakstīja komentāru, kurā, izmantojot vulgārismu, prasītāju (pārdevēja pārstāvi) nosauca vārdā, kura nozīme ir "melis, pļāpa, muldoņa", jo pārdevējs neesot pildījis pircējam doto solījumu.
Komentārā pieminētās personas – komercsabiedrība un tās pārstāvis – vērsās tiesā ar prasību, kurā lūdza uzdot komentāra autoram to atsaukt, atvainoties prasītājiem un samaksāt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu.
Senāts kasācijas kārtībā izskatīja atbildētāja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta un par labu prasītājam tika piedzīti 1000 eiro, izriet no anonimizētā tiesas sprieduma.
Senāts nolēma apelācijas instances spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai.
Senāts savā spriedumā norādīja, ka tiešsaistes sociālā tīkla grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju jeb komentāru ievietošana, un tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim.
No Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka principā arī vulgāri un aizskaroši izteicieni, ja tie lietoti, lai izceltu domu, uzsvērtu kādu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu un ir izteikti atbilstošā forumā, attiecīgos apstākļos var būt piemēroti.
Pat, ja kāds attiecīgā izteiciena lietošanu varētu uzskatīt par bezgaumīgu, tiesai būtu jāapsver, kā to uztvertu saprātīga persona, kurai ir vidusmēra jūtīguma un tolerances slieksnis.
Senāts norādīja, ka, vērtējot, vai neliterārā leksikā izteiktais komentārs aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā sociālajā tīklā un konkrētajā lietotāju grupā.
Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi, kas var tikt uzskatīta par maldinošu un to klientiem kaitējošu, pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka komentārs izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu.
Turklāt situācijā, kad prasību cēlušas divas personas – komercsabiedrība un fiziskā persona – katra prasītāja tiesību aizskārums ir vērtējams nošķirti, ņemot vērā tam raksturīgos aspektus un vērtēšanas kritērijus.
Senāts jau iepriekš atzinis, ka ir svarīgi nošķirt, vai aizskarošie apgalvojumi, kas reizēm var būt izteikti arī ar rupjām vārdkopām, attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi, vai arī uz tās profesionālo darbību, un būtiski ir noskaidrot apgalvojumu publiskošanas mērķi un iemeslus, kādēļ izvēlēti aizskarošie izteikumi.
Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemēram, kādiem notikumiem vai arī cietušais pats veicis kādas darbības, kas radījušas pamatu konkrētam viņa personības vai darbības vērtējumam.
Senāta nolēmums lietā konkrētajā lietā ir pirmais, kurā civillietā vērtēta sociālā tīkla interešu grupā publicētā sarakste, kurā turklāt izmantota zema reģistra stila latviešu valoda.
Zīmīga ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē izteiktā atziņa, ka valodas stils kā izteiksmes forma ir daļa no saziņas, un tādēļ arī tas ir aizsargājams, skaidroja Senātā.
