Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ceturtdien apmierinājusi AS "Rietumu banka" pieteikumu un izsniegusi izpildrakstu šā gada 3.martā pieņemtā Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas sprieduma izpildei, ar kuru no uzņēmēja Gata Saknīša, viņa ģimenes locekļiem un ar tiem saistītajiem uzņēmumiem "NGE", "Aģentūra GS" un "GS nekustamie īpašumi" piedzīts kopumā 12,46 miljonu latu parāds.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lēmums par izpildraksta izsniegšanu nav pārsūdzams, informēja tiesā.

Tiesa gan šodien atteikusi apmierināt "Rietumu bankas" lūgumu izsniegt izpildrakstu šķīrējtiesas spriedumā noteikto procentu piedziņai. Par šo tiesas lēmuma daļu desmit dienu laikā iesniedzama blakussūdzība.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa iepriekš izpildraksta izsniegšanu atteica, bet banka šo lēmumu apstrīdēja apgabaltiesā. Septembra sākumā apgabaltiesa lika jautājumu atkārtoti izskatīt Centra rajona tiesai.

Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa martā no Saknīša nolēmusi piedzīt kopumā trīs parādus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar "Rietumu banku", kā arī šķīrējtiesas izdevumus - pavisam 12 459 442 latus. Spriedumā atzītas bankas tiesības laikā no 11.marta līdz parāda samaksas dienai saņemt procentus - 0,2% dienā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Šķīrējtiesas spriedumā noteikts parāda piedziņu vērst pret Saknītim, viņa sievai Evijai, mātei Agrai un Maigonim Saknītim piederošajiem īpašumiem, kā arī uz "Aģentūrai GS", "NGE" un "GS nekustamie īpašumi" vārda reģistrētajiem kopumā 62 nekustamajiem īpašumiem visā Latvijā, kā arī kustamo mantu, kas iepriekš ieķīlāta bankā. Piedziņu noteikts vērst uz kustamo un nekustamo īpašumu, naudas līdzekļiem, vērtspapīriem, akcijām un daļām uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, krājumiem un citu Saknītim piederošu mantu, tostarp pusi no laulāto kopmantas.

"Rietumu banka" jau marta beigās bija lūgusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu izsniegt izpildrakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, norādot, ka parādnieki spriedumu labprātīgi neesot pildījuši.

Saknīši tiesai snieguši paskaidrojumus, norādot, ka šķīrējtiesas nolēmumu nav pildījuši labprātīgi, jo to neatzīst. Viņi paskaidrojumā atzinuši savas neizpildītās saistības pret "Rietumu banku". Saknīši pauduši viedokli, ka konkrēto strīdu varējusi izšķirt tikai tiesa.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa izpildraksta izsniegšanu bankai atteikusi, norādot, ka Civilprocesa likuma 536.panta 1.punkts nosaka: tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa. Centra rajona tiesa lēmumā cita starpā atzinusi, ka ar "Rietumu banku" slēgto līgumu noteikumi attiecībā pret Saknīti kā patērētāju atzīstami par netaisnīgiem.

Tiesa secinājusi, ka iepriekš noformētie tipveida līguma noteikumi, par kādiem atzīstami konkrētajiem līgumiem piemērojamie vispārējie noteikumi, kuros ietverta šķīrējtiesas klauzula, kavējot parādnieku kā patērētāju vērsties tiesā un paredzot strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā vai tiesā pēc prasītāja izvēles, nav savstarpēji apspriesti un tādējādi pārkāpj parādnieka kā patērētāja tiesības.

Tiesa atzinusi, ka šajā gadījumā nav nozīmes, vai līgumā ietverta tikai šķīrējtiesas klauzula vai paredzētas arī prasītāja tiesības vērsties tiesā, jo noteicošā loma ir faktam, ka līguma noteikumi nav savstarpēji apspriesti un tādējādi Saknītim nebija iespējams iebilst pret šiem līguma noteikumiem.

"Rietumu bankai" vēršoties šķīrējtiesā pret parādnieku, viņam kā patērētājam nav bijis tiesību iebilst pret strīda izskatīšanu tieši šķīrējtiesā un pieprasīt strīda izšķiršanu citā tiesā, atzinusi tiesa.

Centra rajona tiesa atsaukusies arī uz Satversmes tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka saskaņā ar vispārējo principu valsts nav atbildīga par šķīrējtiesas procesā pieļautajiem pamattiesību pārkāpumiem. Toties šķīrējtiesu kontrole ir koncentrēta izpildu raksta izsniegšanas stadijā, līdz ar to uz jurisdikcijas tiesām gulstas no Satversmes un starptautiskajām cilvēktiesību normām izrietošs pienākums atteikt izpildu raksta izsniegšanu, ja šķīrējtiesas procesā nav ievērotas pamattiesības, no kuru izmantošanas persona nav atteikusies.

Norādīts arī uz vairākiem Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta nolēmumiem, kuros atzīts, ka, izskatot pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, tiesai pēc savas iniciatīvas jāvērtē, vai nav pārkāptas patērētāju tiesības un vai starp pieteicēju un parādnieku noslēgtais līgums nav pretējs labas ticības principam, kas var būt par pamatu atteikt izsniegt izpildu rakstu, jo konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form