Valdība atbalstīja apmēram 4,3 miljoni latu piešķiršanu no šā gada subsīdiju līdzekļiem piena, liellopu un cukura ražošanas nozarēm. Šī nauda subsīdiju maksāšanai citām nozarēm atpakaļ varētu tikt atdota līdz ar grozījumiem šā gada budžetā.
Ministru prezidents Einars Repše lauksaimniekiem sacīja, ka līdzekļus subsīdiju nolikumam plānots atdot no papildu budžeta ieņēmumiem, "par ko esam diezgan pārliecināti". Tomēr premjers norādīja, ka tas notiks tādā gadījumā, ja valdība un uzņēmumi panāks, ka ieņēmumi pēc subsīdiju līdzekļu piešķiršanas nozarēs pieaugs. "Kļūstam par ķīlniekiem šajā situācijā abpusēji," sacīja premjers.
Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis norādīja, ka šis ir vienreizējs atbalsts, uzsverot, ka tādā veidā valdība palielinājusi lauksaimniecībai atvēlētos līdzekļus, kas ik gadus ir 3% no budžeta izdevumiem.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, komentējot panākto vienošanos, sacīja, ka šis jautājums bija pietiekami sāpīgs "gan vienai, gan otrai pusei". Ministrija strādās pie līdzekļu piešķiršanas mehānisma, lai neradītu sekas, kuru novēršanai nepieciešami citi līdzekļi.
Roze norādīja, ka nozarēm atbalsta līdzekļi varētu tikt piešķirti pēc šā gada subsīdiju nolikuma pieņemšanas valdībā. Kā ziņots, subsīdiju programmas projekts tiks virzīts uz valdību tūlīt pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā.
Zemkopības ministrija (ZM) turpinās konsultācijas par sistēmas izstrādi piena un liellopu ražotāju atbalstam. Savukārt cukura un saldumu ražotāji šādu shēmu jau ir izstrādājuši.
Lauksaimnieki ar valdību vienojās, ka piena ražošanas nozares atbalstam varētu tikt piešķirti divi līdz trīs miljoni latu, kas nepieciešami piena produktu intervences mehānisma ieviešanai vasaras periodā. Liellopu gaļas audzētāju zaudējumu kompensēšanai gaļas iepirkuma cenas krituma un pārturēto lopu izmaksu kompensēšanai varētu piešķirt 0,5 miljonus latu. Savukārt cukura nozares atbalstam nepieciešami 790 000 latu.
Kā pirmdien valdību informēja Latvijas piena ražotāju asociācijas vadītāja Ligita Silaraupa, vidējā piena iepirkuma cena pašlaik ir Ls 0,10 par litru. Savukārt piena ražošanas pašizmaksa ir Ls 0,12-Ls 0,13 par litru, līdz ar to piena ražotājiem piena cenas starpības kompensēšanai ir nepieciešami 10-12 miljoni latu.
"Summa ir liela," atzina lauksaimniece, piebilstot, ka, tuvojoties vasarai, piena ražošanas apjomi palielināsies un piena cenu kritums būs būtisks. Situācijas risinājumam asociācijas vadītāja piedāvāja vēl vienu mehānismu, kura ieviešanai būs nepieciešami mazāki līdzekļi - apmēram 3 miljoni latu. Tas paredz liekā piena produktu izņemšanu no tirgus vasaras periodā, tas ir, intervences mehānisma ieviešanu, novēršot piena pārprodukciju vasarā.
Savukārt par situāciju liellopu gaļas tirgū valdību informēja Latvijas Liellopu gaļas audzētāju asociācijas valdes loceklis Agris Veide, skaidrojot, ka joprojām lauksaimniekiem kūtīs stāv 45 000 liellopi. Neviens nevēloties pirkt vietējo gaļu, dzīvnieki ir pārturēti, tiem nepieciešams iegādāties barību. Liellopu gaļas audzētāju zaudējumi ir 1 miljons latu, stāstīja Veide, piebilstot, ka daļējai lauksaimnieku zaudējumu kompensēšanai nepieciešami 0,5 miljoni latu.
Kā ziņots, lai rastu risinājumu krīzei cukura nozarē abas Latvijas cukurfabrikas - AS "Jelgavas cukurfabrika" un AS "Liepājas cukurfabrika" - paudušas gatavību samazināt pārstrādei paredzētā cukura cenu. Cena, par kādu cukurfabrikas ir gatavas pārdot cukura tonnu pārstrādei, ir 356 lati iepriekšējo 390 latu vietā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Par šādu cenu cukurfabrikas ir gatavas realizēt 15 000 tonnas cukura.
Kopējais kompensācijām nepieciešamais līdzekļu apjoms bija Ls 1,29 miljoni. Taču ZM šim mērķim savā budžetā atrada 0,5 miljonus latu. Ņemot vērā iepriekš teikto, cukura un saldumu ražotāji šodien lūdza valdību kompensācijām par 15 000 tonnu pārstrādei paredzētā cukura no valsts budžeta atvēlēt atlikušos Ls 790 000.
Kā informēja Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas priekšsēdētāja vietas izpildītājs Uldis Caune, ņemot vērā, ka valdība un lauksaimnieki ir panākuši vienotu viedokli risinājumam krīzēm vairākās nozarēs, rīt plānotais streiks Grenctāles robežkontroles punktā tiks atcelts.
Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītājs Modris Jansons valdību pēc panāktās vienošanās informēja, ka otrdien no plkst.12 līdz 15 plānotais pasākums Cēsu rajona Bērzkrogā notiks, taču tas nebūs pikets, bet gan lauksaimnieku sanāksme, kurā aicināti piedalīties arī valdības pārstāvji.
Repše norādīja, ka viņš nevarēs piedalīties šajā sanāksmē, jo šajā laikā ir Ministru kabineta sēde, taču lūdza nodot sirsnīgus sveicienus zemniekiem un pastāstīt par šodien valdības pārstāvju un lauksaimnieku tikšanās laikā runāto.
Savukārt zemkopības ministrs ir apņēmies doties uz Bērzkrogu, informēja ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Runājot par kontrabandu, par ko lauksaimnieki tikšanās laikā informēja valdības pārstāvjus, finanšu ministrs norādīja, ka neviens labāk šīs lietas nepārzina kā paši nozaru pārstāvji. Tāpēc ministrs aicināja lauksaimniekus sniegt precīzu informāciju cīņai pret kontrabandu. "Skaidrs, ka no tiem muitniekiem, kas, iespējams, ir iesaistīti šajās shēmās, šādu informāciju nesagaidīsim," sacīja Dombrovskis.