"Banku Baltija" (BB) no bankrota varēja glābt 15 miljoni latu, šodien Augstākajā tiesā sacīja BB krimināllietā apsūdzētais Aleksandrs Lavents.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Valdībai bijusi izvēle glābt valsti no finanšu krīzes vai BB no bankrota, stāstīja Lavents.

Kā otru BB bankrota iemeslu Lavents minēja ap "Depozītu bankas" slēgšanu sacelto ažiotāžu. "Depozītu bankā" bija daudz līdzekļu no Latvijas nerezidentiem, kas uzskatāmi par svarīgu tirgus daļu. Pēc "Depozītu bankas" slēgšanas arī BB klienti masveidā lauza depozīta līgumus un izņēma savu naudu no BB.

Tāpat Lavents tiesā noliedza, ka Latvijas Banka (LB) tikusi maldināta par patieso situāciju BB. Lavents norādīja, ka BB telpās regulāri strādāja LB auditori.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā tiesa pabeidza pierādījumu pārbaudi lietā.

AT trīs tiesnešu sastāvā ar referējošo tiesnesi Ingunu Radzeviču nolasījusi apsūdzēto Laventa, Tāļa Freimaņa un Alvja Līduma apelācijas sūdzības. BB netika ļaunprātīgi novesta līdz bankrotam, teikts BB krimināllietā apsūdzētā bijušā bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Laventa apelācijas sūdzībā par viņu notiesājošo tiesas spriedumu.

Likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu" 1991.gada redakcijā noteiktas trīs maksātnespējas pazīmes, kas konstatējamas civiltiesiskā kārtībā. Neviena tiesa nekad nav konstatējusi šīs pazīmes, teikts Laventa apelācijas sūdzībā. Lavents noliedza arī savu vainu apsūdzības epizodēs, kas saistītas ar BB izsniegtajiem kredītiem, un norādīja, ka Uzraudzības padomei, kuru viņš vadījis, nav bijis tiesību lemt par kredītu piešķiršanu.

Savu vainu apsūdzības epizodēs par apšaubāmu kredītu izsniegšanu neatzina arī bijušais BB prezidents Freimanis, kurš apelācijas sūdzībā norādīja, ka viņam bijusi viena balss bez priekšrocībām Kredītkomitejas sēdēs. Par kredītu piešķiršanu esot lemts kolektīvi.

Freimanis apelācijas sūdzībā apgalvojis, ka nav zinājis par kredītu izsniegšanu ar Laventu saistītai firmai. Attiecībā uz ārzonu firmu kreditēšanu likumdošana neesot aizliegusi izsniegt kredītus šādām firmām, teikts Freimaņa apelācijas sūdzībā.

Pirmās instances tiesa, gatavojot notiesājošu spriedumu, balstījusies uz liecinieku liecībām, kurām nevarot ticēt, uzskata Freimanis. Tiesa neesot norādījusi, kāds nolūks viņam bijis "novest līdz bankrotam plaukstošu uzņēmumu, negūstot no tā nekādu labumu".

Kredīti firmām izsniegti 1993.gadā, kad banka strādājusi ar peļņu, tāpēc neesot saistāmi ar BB maksātnespēju 1995.gadā. Par bankas peļņu 1993.gadā liecinot arī auditoru atzinums, apgalvoja Freimanis.

Pēc aģentūras LETA arhīva informācijas, vairāki bijušie bankas darbinieki un to firmu vadītāji, kuras BB saņēma lielus kredītus, iepriekš liecināja, ka visas sarunas par kredītu saņemšanu risinājuši tikai ar Laventu vai Freimani. Kredītkomitejas sēdes bijušas formālas, un tajās tikai apstiprināti bankas vadības jau iepriekš pieņemtie lēmumi par kredītu izsniegšanu.

Civilprasītāja - AS "Latvijas kuģniecība" - savā apelācijas sūdzībā lūdza piedzīt no Laventa un Freimaņa 12 336 latus. Pirmās instances tiesa neatzina civilprasību, jo uzskatīja, ka nav iestājušās tādas sekas, lai uzņēmuma naudas piesavināšanos saistītu ar Laventam un Freimanim inkriminētajiem noziegumiem.

Lavents "Latvijas kuģniecībai" līdzekļu pārskaitīšanai 1995.gadā norādījis sev piederošās firmas "Finhold" kontu, teikts civilprasītājas apelācijas sūdzībā. Galu galā "Latvijas kuģniecības" veiktā maksājuma saņemšana netika uzskaitīta BB grāmatvedībā.

Prokurors Juris Pēda protestā pret pirmās instances tiesas spriedumu norādīja, ka tiesa nav ņēmusi vērā vairākus aspektus, piemēram, ekonomiskās ekspertīzes atzinumus, kuros minēts, ka BB vājinājusi banku sistēmu. BB darbības apturēšana radījusi baumas par vispārējo banku slikto situāciju.

Laventa un Freimaņa darbības bijušas vērstas uz apzinātu banku sistēmas graušanu, uzskata prokurors. BB jau sākumā veidota kā finanšu piramīda. Tiesa neesot arī ņēmusi vērā grāmatvedības datu sagrozīšanu, slēpjot bankas patieso situāciju.

2005.gada 6.maijā Rīgas apgabaltiesa Laventam piesprieda septiņu gadu un septiņu mēnešu brīvības atņemšanu. Tiesa atzina Laventu par vainīgu gandrīz visās apsūdzības epizodēs. Kā papildu sodu tiesa noteica arī mantas konfiskāciju.

Bijušajam BB prezidentam Freimanim tiesa piesprieda sešu gadu brīvības atņemšanu, bet trešajam lietā apsūdzētajam - Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu. Freimanim un Līdumam arī noteikta mantas konfiskācija.

Protestu pret spriedumu iesniedza Pēda, kurš uzskata, ka tiesa nepamatoti attaisnojusi Laventu un Freimani apsūdzībā par kaitniecību, kā arī noteikusi nepamatoti mīkstu sodu visiem trim tiesājamiem. Prokurors lūdza Laventam piespriest 13 gadu brīvības atņemšanu, Freimanim - deviņu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - sešu gadu brīvības atņemšanu, kā arī visiem piemērot mantas konfiskāciju.

Apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedza arī "Latvijas kuģniecība", kuras pieteikto civilprasību par 12 336 latiem tiesas kolēģija noraidīja.

Apelācijas sūdzības iesniedza Lavents, Freimanis, Līdums un viņu aizstāvji, kas lūdza attaisnošanu.

Šis bija jau otrais apgabaltiesas spriedums BB lietā. Iepriekš apgabaltiesa BB krimināllietu skatīja ilgāk nekā četrus gadus, un tai nomainījās trīs tiesneši. Krimināllietu visbeidzot izskatīja tiesnese Ināra Šteinerte, kuras vadībā tiesa Laventam piesprieda deviņu gadu brīvības atņemšanu, Freimanim - sešu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu.

Pēc sprieduma pasludināšanas Lavents iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas atzina, ka pārkāptas viņa tiesības pēc vairākiem cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc ECT sprieduma paziņošanas AT Senāts nolēma nodot BB krimināllietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Jaunā sastāvā tiesa atkārtoti sāka skatīt lietu 2003.gada 20.oktobrī. To skatīt tika uzticēts tiesnesim Guntaram Kveskam. Spriedums tika pasludināts 2005.gada 6.maijā.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa apturēja tiesvedību BB likvidatoru prasībā pret Latvijas Banku par 185,6 miljonu latu piedziņu līdz brīdim, kad AT pabeigs skatīt krimināllietu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form