LBAS aicina uz ietaupījuma rēķina paaugstināt algas zemu atalgotajiem darbiniekiem
Foto: AFI

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) konceptuāli atbalsta valdības ieceri izbeigt augsti apmaksāto ierēdņu papildu prēmēšanu, uzskatot, ka šādi ietaupītie līdzekļi novirzāmi algu palielināšanai slikti atalgotajās profesijās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā  informēja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, valdība par savām iecerēm nav konsultējusies ar sociālajiem partneriem, tāpēc LBAS pauž bažas, ka iecerētās izmaiņas likumdošanā sāpīgi ietekmēs zemu atalgotos valsts sektorā strādājošos.

"Valdība kā bumerangu arodbiedrību prasībām met atpakaļ prēmiju un piemaksu "apcirpšanu" valsts iestādēs strādājošajiem," norādīja Krīgers.

Rīt, 8.novembrī, notiks valdības ārkārtas sēde, kurā paredzēts izskatīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju.

Paredzēts noteikt, ka ierēdņiem un amatpersonām nākamgad nemaksās piemaksu līdz 20% no viņam noteiktās mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, par papildus veicamo darbu, izņemot prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem darba pienākumiem.

Tāpat paredzēts noteikt, ka ierēdņi, darbinieki un amatpersonas nesaņem piemaksu līdz 40% no viņam noteiktās mēnešalgas par prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata (darba) pienākumiem.

Plānots arī nemaksāt prēmijas ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām atbilstoši darba ieguldījumam, izmantojot finanšu līdzekļus līdz 15% no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda.

Kā ziņots, Godmanis izteicis ierosinājumu, ka vienu prēmiju varēs izmaksāt gada beigās atbilstoši novērtējuma sistēmai, savukārt par otru prēmiju gada laikā varēs lemt priekšniecība. Tāpat plānots rosināt, ka, ja kāds darbinieks slimības dēļ četrus mēnešus nespēj veikt savus pienākumus, priekšniecība citam darbiniekam, kas viņu aizstāj, var piemaksāt ne vairāk kā 20% no slimojošā darbinieka algas.

Paredzēts, ka algu fondā ietaupītie valsts budžeta līdzekļi jānovirza valsts budžeta deficīta segšanai.

Arodbiedrības neapmierina šāda valdības iecere, jo, noņemot prēmijas un piemaksas visiem, vislielākie cietēji būs tie darbinieki, kuru bruto amatalgas nepārsniedz 500 latus mēnesī. Šie grozījumi kopumā skars 40 000-45 000 valsts sektorā strādājošo, aprēķinājusi LBAS.

LBAS uzskata, ka ar šo algu fonda ietaupījumu vajadzētu kompensēt inflācijas koeficientu vismaz tiem darbiniekiem, kuru amatalga ir zem 500 latiem. Kā liecina statistikas dati un LBAS nozaru aprēķini, tādu valsts sektorā strādājošo darbinieku ir krietni vairāk nekā puse.

"Ja tiks pieņemts šāds drastisks lēmums, tas sāpīgi skars lielu skaitu darbinieku, bet vēl nav zināms, cik tad šis ietaupījums īsti būs liels. Valdībai jābeidz mānīties, jo realitātē, aizbildinoties ar līdzekļu ekonomiju, tiek pārkāpti ar arodbiedrībām noslēgtie koplīgumi," uzsver LBAS priekšsēdētājs.

LBAS norāda, ka krīze ir labākais laiks, lai beidzot ieklausītos sociālo partneru padomos un sakārtotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā, lai nebūtu situācija, ka dažādās ministrijās un iestādēs par vienādu darba apjomu ierēdņi un darbinieki saņem dažādu atalgojumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form