Saeimas rosinātais savācamo parakstu skaita palielinājums referendumu ierosināšanai ir apdraudējums demokrātijai Latvijā, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Kā vēstīts, Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja ieceri, ka referendumu ierosināšanas autoriem līdz 2015.gadam pašiem būs jāsavāc 30 000 parakstu un pārējo parakstu vākšanu apmaksātu valsts, bet pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem jau pašiem būs jāsavāc visus aptuveni 154 000 nepieciešamo parakstu.
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata, ka pie šādas milzīgas nepieciešamo parakstu skaita palielināšanas Latvijas pilsoņiem zudīs iespējas izteikt savu viedokli par valstiski nozīmīgiem jautājumiem, un līdz ar to zudīs mūsu Satversmē noteiktā pamattiesība, ka vara pieder tautai.
Viņš atgādina, ka 2008.gadā LBAS vāca parakstus referenduma ierosināšanai, kas dotu tautai tiesības atlaist Saeimu, norādot, ka tolaik nebija viegli savākt jau10 000 parakstus, atrast tam nepieciešamās finanses un atrisināt daudzus citus ar to saistītus jautājumus.
LBAS šefa skatījumā, prātīgāk būtu noteikt plašāku tēmu loku, par kurām nedrīkst rosināt referendumu: Satversmes 73. pantā noteiktajām pievienot vēl 1. - 4. pantā rakstītās - neatkarību, demokrātiju, suverēno varu, teritoriju un valodu.
"Ja īstenojam samērīguma principu, tad, pēc daudz pieminētās Šveices parauga, Latvijas pilsoņiem pietiktu uz sava rēķina savākt 12 500 parakstu," norāda Krīgers.
Atskatoties uz referendumu vēsturi Latvijā, Krīgers atzīmē, ka kopš neatkarības atjaunošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai 11 reizes nācies iesaistīties 1/10 iedzīvotāju parakstu vākšanā, kas ir nākamais solis pēc 10 000 parakstu savākšanas. Tikai sešos gadījumos pēc tam ir noticis referendums, un tajos tauta nav atbalstījusi šauru grupu savtīgas intereses, demokrātiju graujošus priekšlikumus un finansiāli bezatbildīgas iniciatīvas.
Jau vēstīts, ka par likumu galīgajā lasījumā nobalsoja 55 koalīcijas deputāti un Kārlis Seržants (ZZS), kurš savu balsojumu gan vēlāk atsauca, jo tas bija kļūdains. Savukārt pret jauno likuma regulējuma bija 38 deputāti - "Saskaņas centrs" un ZZS frakciju deputāti, neviens tautas kalps neatturējās.
Likumprojektu sagatavoja Nacionālā apvienība (NA), piedāvājot līdz 2015.gadam noteikt, ka referendumu ierosināšanas autoriem pašiem būs jāsavāc 30 000 parakstu, bet pārējos aptuveni 124 000 parakstu vāktu Centrālā vēlēšanu komisija.
Lai šī kārtība stātos spēkā, to vēl būs jāizsludina Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš paudis atbalstu 30 tūkstošu parakstu slieksnim pirmajā parakstu vākšanas kārtā.
Šonedēļ šo likumprojektu atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.
Likumprojekts paredz atvieglot parakstu vākšanas procedūru, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, kā arī novadā vai pagastā pie pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par paraksta apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.
Ņemot vērā, ka likumprojekts satur steidzami nepieciešamu regulējumu, kas nosaka tautas nobalsošanas rīkošanu, ja vēlētāji rosina Saeimas atsaukšanu, likumprojektu parlamentā skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos. Patlaban likumā nav iekļauta procedūra, kas noteiktu, kā īstenojamas Satversmē noteiktās vēlētāju tiesības rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, norādīja Saeimas Preses dienests.
Kad Saeima augusta beigās Juridiskajai komisijai nodeva prezidenta jau otrreiz atpakaļ nodotos grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, to izskatīšana Saeimas sēdē bija paredzēta 27.septembrī. Taču atbildīgajai Juridiskajai komisijai neizdevās panākt vienošanos par likumprojekta virzību.
NA paziņoja, ka vairs neatbalsta koalīcijas vienošanos par pirmajā kārtā savācamo parakstu "sliekšņa" celšanu līdz 50 000 un aicināja līdz 2015.gadam to saglabāt esošajā - 10 000 - līmenī.
Otrreizējai caurlūkošanai nodotajos grozījumos 50 tūkstošu slieksni mainīt gan nedrīkstēja - to liedz Saeimas kārtības rullis. Taču pastāvēja iespēja izstrādāt alternatīvu likumprojektu, ko NA arī izdarīja.
Valsts prezidents augusta sākumā prasīja likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" atkārtotu caurlūkošanu, atzīstot, ka Saeima ir ņēmusi vērā viņa jūnija sākumā izteiktos iebildumus pret pirmajiem referenduma likuma grozījumiem, tomēr 38 parlamentārieši lūdza likumu apturēt.
Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģītu parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus. Tos prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.