LBAS līderis Pēteris Krīgers pauda viedokli, ka gadījumā, ja pensiju reforma nonāks līdz referendumam, tā var tikt apturēta pavisam.
"Tas atmetīs atpakaļ pilnīgi visu un paliks pensionēšanās vecums 62 gadi. Mēs bijām piekrituši pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2016.gada, bet neizdiskutēts palika jautājums, cik strauji to veikt. Valdība rīkojas muļķīgi, jo, ejot uz visu banku, var pazaudēt visu," sacīja Krīgers.
Valdība ir atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) iecerēto pensiju reformu, kas tostarp ietver arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada. LM prognozē, ka maijā pensiju likuma grozījumi varētu nonākt Saeimā. "Saskaņas centrs" ir paziņojis, ka izmantos konstitucionālā mazākuma mehānismu un 34 deputāti likuma pieņemšanas gadījumā lūgs Valsts prezidentu apturēt tā izsludināšanu. Ja divos mēnešos savāks nepieciešamo parakstu skaitu, likuma grozījumus nodos referendumam.
Arodbiedrības pensiju reformai nav piekritušas un Krīgers pieļāva, ka par to Saeimā nobalsos arī ne visi koalīcijas deputāti. Viņš noliedza labklājības ministres Ilzes Viņķeles ("Vienotība") pavēstīto par signāliem, ka LBAS pensionēšanās vecuma paaugstināšanu neatbalstītu arī 2016.gadā.
"Mēs piekritām 2016.gadam, bet jautājums bija par soli. Mēs uzskatījām, ka ik pusgadu pensionēšanās vecums jāceļ par trīs mēnešiem, bet ministrija, ka par sešiem. Mēs savu nostāju neesam mainījuši," atbildēja Krīgers.
Jau ziņots, ka pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu.
Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952.gada 1.janvāra.
Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, piemēram, piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām. Šādos gadījumos apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam par 30 gadiem.
Tāpat plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.
Tāpat arī no 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, bet no 2020.gada - uz 20 gadiem.
No 2014.gada paredzēts pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
