Dažādu iemeslu dēļ ēku energoefektivitātes programmas īstenošanu Latvijā pagaidām nevar sākt, šādu viedokli paudis Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Straume norāda, ka Latvija pagaidām nav gatava šādas programmas realizācijai, jo ir jāveic virkne procedūru, jāizstrādā dažādi metodiskie norādījumi un nolikumi, jāapmāca auditori un jāveic auditi.

Piešķirta būs valsts nauda, tādēļ, lai izvēlētos darbu veicēju, iepirkumi būs jāveic atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām un noteiktajiem realizācijas laikiem. Lai veiktu iepirkumu, jābūt kaut vai vienkāršotam tehniskajam projektam ar definētiem būvdarbu apjomiem un specifikācijām.

Lai izstrādātu tehnisko projektu, jābūt izvēlētām Ministru kabineta (MK) noteikumos "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" noteiktajām prasībām atbilstošām ēkām, informē Straume.

Ja ēkas ir izvēlētas, tad, lai noteiktu, kas jāņem vērā, izstrādājot tehnisko projektu, ēkām jāveic komplekss audits, tajā skaitā konstrukciju siltumnoturības audits, kuru korekti ar mērinstrumentiem var veikt tikai pie negatīvas ārējas temperatūras. Tātad šim gadam tas ir jau nokavēts, norāda LBS vadītājs.

Lai veiktu energosertifikāciju un izstrādātu tehnisko projektu, šo darbu izpildei nepieciešami finanšu līdzekļi, jo piedāvātā finanšu dotācija iestāsies tikai tad un tikai tam, kas uzvarēs Būvniecības, enerģētikas un mājokļa aģentūras organizētajā publiskajā iepirkumā, skaidro eksperts.

"Ja vēlamies, lai energoefektivitātes programma, kā tas ir daudzās pasaules valstīs, tiešām kļūtu par valsts programmu, energoauditi jāveic un energopases jāizstrādā pēc vienotas metodikas, kura pašreizējā etapā ir tikai tapšanas stadijā," skaidro Straume.

"Un pats galvenais, ja vēlamies, lai siltināšanas programmā ar saviem līdzekļiem iesaistās arī iedzīvotāji, viņiem jābūt pārliecinātiem, ka ieguldījumi pārskatāmā periodā atmaksāsies, ka nebūs jāmaksā par zudumiem nesakārtotās katlu mājās, siltuma mezglos un tīklos," uzsver LBS priekšsēdētājs.

Kā norāda Straume, tāpēc parlamentam un valdībai ir nepieciešama politiska griba, lai valstī centralizēti sakārtotu siltuma piegādes sistēmu, kurā pašreiz vidēji pazūd līdz 26% siltuma enerģijas, lai siltuma piegādātāju darbinieku atmaksas sistēma būtu pakārtota nevis piegādātā siltuma daudzumam, bet gan faktiskajai siltuma ekonomijai piegādes sistēmās salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto un auditēto apjomu.

LBS vadītājs arī atzīmē, ka energoefektivitātes pasākumiem paredzētā summa - 16,6 miljoni latu - nebūt neatrisina problēmas būvindustrijā. Jaunās valdības deklarācijā kā viena no prioritārām darbības jomām definēta energoefektivitātes programmas realizācija būvniecībā un ēku ekspluatācijā. Izskanējis apgalvojums, ka kopējo aktivitāšu robežās pieejamais publiskais finansējums būs 16 634 764,16 lati. Lai arī šis finansējums ir tikai nepilns 1% no pagājušā gada kopējā būvniecības apjoma valstī, tomēr arī tas ir labi, uzskata Būvinženieru savienības vadītājs.

"Lai varētu sākt energoefektivitātes programmas mērķtiecīgu realizāciju, valstī jāveic virkne funkciju, kuru realizācija par nožēlu prasa tādus resursus kā laiku un naudu. Negribētos, ka rastos iespaids, ka pēc finanšu līdzekļu izdalīšanas nekavējoši varēs uzsākt programmas realizāciju, tas ir dot darbu būvniekiem - pasākumu realizētājiem," saka Straume.

Lai risinātu problēmas, Ekonomikas ministrijai (EM) un Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūrai (BEMA) ir jāsaņem papildu administratīvās pilnvaras un būtiski jāpasteidzina MK noteikumu "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" programmas realizācija, sevišķu uzmanību pievēršot metodisko noteikumu sagatavošanai, uzskata LBS priekšsēdētājs.

Savukārt pašvaldībām ir jāizvēlas mājas - potenciālie siltumnoturības uzlabošanas objekti un jāatrod finansējums to auditiem un tehniskā projekta izstrādei. Korektu auditu ar siltuma zudumu mērījumiem šī gada programmai izstrādāt vairs nevar, tādēļ ir jāveic ēku tehniskie apsekojumi un veicamo pasākumu teorētiskie aprēķini.

Tāpat nekavējoties jāveic auditoru apmācība pēc vienotas programmas un, lai paātrinātu tehnisko projektu izstrādi, jāizstrādā siltināšanas tipveida konstruktīvie varianti visām siltināšanai paredzētajām sērijveida mājām, plānojot, ka siltināšanas tehniskais projekts sastāvēs no dotajam objektam piesaistīta tipveida risinājuma. Šo tipveida konstruktīvo risinājumu izstrādi varētu finansēt potenciālie siltumizolācijas materiālu piegādātāji, pieļauj Straume.

"Lai tiešām valsts energoefektivitātes programma nebūtu tikai darbības imitācija, mums visiem nekavējoties EM un BEMA funkcionālā vadībā kopīgi jāstrādā, lai vismaz otrajā pusgadā programmā paredzēto reālo siltināšanas darbu realizācija tiktu sākta mērķtiecīgi," norāda Straume.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form