Foto: AFP/Scanpix

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iebildumu dēļ aizkavējusies Veselības ministrijas (VM) izstrādāto likuma grozījumu virzība, kas paredz dot pašvaldībām lielākas pilnvaras ierobežot smēķēšanu savā teritorijā, pastāstīja VM runasvīrs Oskars Šneiders.

VM rosinātie grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", kas paredz ne tikai ļaut pašvaldībām noteikt papildus smēķēšanas ierobežojumus, bet arī papildina pašlaik likumā noteikto tabakas izstrādājumu reklāmas definīciju, ceturtdien atkārtoti pieteikti Valsts sekretāru sanāksmē, kur tika izsludināti jau šā gada februārī.

Šneiders paskaidroja, ka grozījumus nav saskaņojusi LDDK, kas uzskata, ka nav nepieciešams papildināt tabakas izstrādājumu reklāmas definīciju, un arī iespēja pašvaldībām papildus ierobežot smēķēšanu nav nepieciešama, jo regulējums jau pašlaik ir pietiekami stingrs.

Jaunajā versijā VM papildinājusi grozījumus saistībā ar uzraudzības iestāžu kompetenci pašvaldību izdoto noteikumu kontrolē, proti, ka par to būs atbildīga tikai pašvaldības, nevis Valsts policija, veikti arī daži citi redakcionāli precizējumi, taču grozījumu būtība nav mainīta.

Līdz likuma grozījumu pieņemšanai gan vēl ejams garš ceļš - tie jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un par tiem jānobalso Saeimā. Šneiders neprognozēja, kad tas varētu notikt.

Likuma grozījumos VM rosina paredzēt pašvaldības domei tiesības izdot noteikumus, kuros ir noteikti papildus smēķēšanas aizliegumi vai ierobežojumi, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu iedzīvotājus no pakļaušanas tabakas dūmu ietekmei.

Piemēram, pašvaldības savos saistošajos noteikumos varētu paredzēt aizliegumu smēķēt pie ieejām izklaides vietās, uz balkoniem, lodžijās, kā arī pašvaldības varētu pilnībā aizliegt smēķēt parkos, skvēros un peldvietās, kuros pašreiz var būt vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

Pašreiz likums nosaka aizliegumu smēķēt publiskās ēkās, būvēs un telpās, kā arī dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, bet nenosaka aizliegumu smēķēt uz balkoniem un lodžijām vai pie ieejas izklaides vietās.

VM norāda, ka katru gadu, iestājoties siltajam laikam, saņem vairākas iedzīvotāju vēstules, kurās tiek lūgts aizliegt smēķēt uz balkoniem un lodžijām. Īpašu sabiedrības ievērību nesen izpelnījās Ozolnieku novada domes lēmums aizliegt pašvaldības teritorijā smēķēt uz balkoniem, ko dome bija spiesta atcelt, jo patlaban likums nepilnvaro pašvaldības izdot šādus aizliegumus.

Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija atzina, ka tā ir valstiska mēroga problēma un aicināja Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Tieslietu ministriju sagatavot priekšlikumus šī jautājuma risinājumam valstiskā līmenī, skaidro VM.

Tāpat ministrija rosina precizēt tabakas izstrādājumu reklāmas definīciju, lai neradītu pamatu dažādai normas interpretācijai praksē, nosakot, ka arī komunikācija, ieteikums, darbība un tabakas izstrādājumu izvietojums tirdzniecības vietās, pielietojot dažādus patēriņu veicinošus efektus, ir tabakas izstrādājumu reklāma.

Savukārt tabakas izstrādājumu reklāmu likums pašlaik definē kā jebkurā veidā izplatītu informāciju, tai skaitā komerciālus paziņojumus (piemēram, iespieddarbus, plakātus, uzlīmes, reklāmas attēlus uz sienām, radio un televīzijas raidījumus, klipus, kinofilmas un videofilmas), kuras mērķis ir tieši vai netieši veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu. Tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegums stājās spēkā 2009.gada 1.aprīlī.

"Tomēr pēc grozījumu spēkā stāšanās tabakas industrijas pārstāvji sāka veikt dažādas aktivitātes, kas bija veiktas ar mērķi veicināt tabakas izstrādājumu pirkšanu un patēriņu, piemēram, cigarešu tirdzniecības stendos ar dažādām darbībām tika izceltas atsevišķas cigarešu paciņas (krāsaina cenu zīme; lielāka cenu zīme kā citiem tabakas izstrādājumiem; dažādas krāsas; izmēri; izvietojums stāvus vai guļus, vai uz sāna; augstāk vai zemāk; dāvanu pievienošana). Tabakas industrijas pārstāvji savas darbības nesaistīja ar tiešu vai netiešu tabakas izstrādājumu reklāmu," norāda VM.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas ir atbildīgs par tabakas izstrādājumu reklāmas aizlieguma kontroli, norādīja, ka likumā minētā definīcija, jo īpaši lietotais termins "informācija" ir pārāk plašs un nekonkrēts, kas rada pamatu dažādai normas interpretācijai praksē, tādēļ nolemts to papildināt.

Likuma grozījumu izstrādē iesaistīta Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisija, Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas kopumā atbalsta likumprojekta tālāko virzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!