Daudzu policistu uzraudzībā aptuveni divsimt Leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki svētdien pēc dievkalpojuma Doma baznīcā devās gājienā pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus. Tur viņus sagaidīja vairāki desmiti krievisku runājošo Antifašistiskās komitejas atbalstītāju, un starp abām pusēm izcēlās asi ideoloģiski strīdi, taču kopumā pasākums noritēja mierīgi. Policija aizturēja trīs personas par alkohola lietošanu sabiedriskajās vietās.
Pirms gājiena sākuma policisti pulcējās pie Brīvības pieminekļa, kā arī Vecrīgā – gājiena maršrutā. Policisti neveidoja dzīvo ķēdi kā tas bija pērn Strēlnieku laukumā, bet sastājās viens otram blakus nelielā attālumā, veidojot koridoru gājiena dalībniekiem.
Portāls "Delfi" novēroja, ka uz gājienu devās arī partijas "Visu Latvijai!" dibinātājs Raivis Dzintars ar sievu, ģērbušies tautas tērpos. Savukārt aptuveni divdesmit gājiena pretinieki - "Naktssardze" un antifašisti – pulcējās pie Brīvības pieminekļa, gaidot gājiena dalībniekus.
Aptuveni divsimt gājiena dalībnieki, nesot Baltijas valstu karogus un dziedot dziesmas, izgāja cauri Vecrīgai. Pie Brīvības pieminekļa protestētāji viņus sagaidīja ar kliedzieniem "Hitler kaput!" un "Pozor!" ("Kauns!").
Pie Brīvības pieminekļa strīdos iesaistījās abu pušu pārstāvji, veltot viens otram niknus pārmetumus par notikumiem Otrā pasaules kara laikā. Portāls "Delfi" novēroja, ka divi vecāka gadagājuma cilvēki iekarsuši strīdējās par 1940.-to gadu notikumiem. Leģionāru piemiņas dalībnieks atcerējās, ka viņa vecāki tika izsūtīti uz Sibīriju, bet pretinieks klāstīja, ka padomju armija esot atbrīvojusi Latviju.
Krieviski runājošie gājiena pretinieki arī pārmetuši leģionāru atbalstītājiem, ka Latvijā netiek ievēroti demokrātijas principi, jo gājiens tika atļauts latviešu organizācijai, bet krievu organizācijas pieteiktais gājiens tika aizliegts.
Portāls "Delfi" novēroja, ka pie Brīvības pieminekļa ieradies arī bijušais pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kuram Rīgas dome atteikusi viņa un "Gustava Celmiņa centra" pieteikto brīvības cīnītāju piemiņas gājienu. Pasākumu apmeklējis arī "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāts Pēteris Tabūns un deputāts Andis Kāposts (ZZS).
Pasākumu filmēja arī vairākas ārvalstu televīzijas, pārsvarā Krievijas.
Pēc aptuveni stundu ilgām debatēm, abas puses sāka izklīst.
Jau vēstīts, ka vairākus gadus 16. martā starp dažādiem grupējumiem Leģionāru gājiena laikā izceļas sadursmes.
Šogad Rīgas dome (RD) atļāvusi tikai vienu no četriem pieteiktajiem pasākumiem 16.martā. Plkst. 11 no Doma baznīcas gājienā līdz Brīvības piemineklim dosies organizācijas "Daugavas vanagi" pārstāvji. Latvijas Antifašistiskās komitejas un Nacionālā spēka savienības pārstāvji tiesā apstrīdēja RD lēmumu, taču tiesa noraidīja viņu iebildumus. Tāpat tiesā tika noraidīta arī Jurija Kotova sūdzība par pašvaldības lēmumu neļaut plānoto pasākumu 16.martā.
Savukārt iekšlietu ministrs Mareks Segliņš jau vairākkārt uzsvēra, ka policija bargi vērsīsies pret ikvienu organizāciju, kas 16. martā centīsies izraisīt kādas nekārtības.
16. marts vēsturiski ir Leģionāru piemiņas atceres diena, kurā bijušie Otrā pasaules kara dalībnieki piemin savus kritušos biedrus. Tomēr sabiedrības attieksme un atsevišķu organizāciju attieksme pret šo dienu ir atsķīrīga. Kamēr vieni pauž, ka leģionāri cīnījās par Latviju, citi – leģionāri pārstāvēja nacisitisko Vāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
