Lemberga 95 miljonu eiro 'iesaldēšanas' lieta: Latvijā gaidīs Eiropas tiesas gala vārdu  (52)

Lemberga advokāte Vineta Čukste tiesā pauda viedokli, ka, lai arī ES Tiesas sniegtajām atbildēm uz AT jautājumiem konkrētajā lietā vairs nav nozīmes, jo ārvalsts tiesas lēmums ir atcelts, tas būtu lietderīgi no tiesu prakses viedokļa tā iemesla dēļ, ka AT ir iesniegta blakus sūdzība līdzīgā lietā, kurā attiecīgās ES Tiesas atbildes būtu noderīgas.

Advokāte arī pauda Lemberga viedokli, sakot, ka, atstājot spēkā lēmumu par tiesvedības apturēšanu, viņa intereses būtiski netiks skartas. AT atzina, ka lietā būtu nepieciešams saņemt ES Tiesas nolēmumu, kas būtu lietderīgi arī no procesuālās ekonomijas viedokļa, ņemot vērā, ka līdzīgs tiesību jautājums varētu būt risināms arī citā lietā. Līdz ar to AT nolēma uzturēt lūgumu ES Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijā.

AT Senāta Civillietu departaments 2013.gada 12.jūnijā pieņēma lēmumu uzdot jautājumu ES Tiesai un apturēja tiesvedību lietā, līdz brīdim, kamēr likumīgā spēkā nebūs stājies lēmums atzīt un izpildīt Latvijā britu tiesas verdiktu par Lemberga aktīvu iesaldēšanas rīkojumu, kā arī par šī lēmuma izpildes nodrošināšanu.

Čukste portālam "Delfi" sacīja, ka tie ir juridiski jautājumi, kas šobrīd tiek risināti un formāli, ņemot vērā to, ka Londonas tiesa iesaldēšanas rīkojumu ir atcēlusi, arī Latvijā tam vairs nav jābūt spēkā.

Jau vēstīts, ka Anglijas tiesa savulaik bija aizliegusi Lembergam līdz turpmākam tiesas rīkojumam jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt savu aktīvu vērtību līdz 135 miljoniem ASV dolāru.

Iesaldēšanas arests attiecās uz visiem Lemberga aktīviem neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir vai nav uz viņa paša vārda, un neatkarīgi no tā, vai aktīvi ir atsevišķs īpašums vai kopīpašums.

Rīkojums zaudētu spēku, ja Lembergs sniegtu nodrošinājumu - iemaksātu tiesai 135 miljonus ASV dolāru vai sniegtu nodrošinājumu šādas summas apmērā citā veidā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūgumu par šī "aktīvu iesaldēšanas rīkojuma" atzīšanu Latvijā 2011.gada 13.jūnijā apmierināja, bet par to tika iesniegtas blakussūdzības.

Iepriekš "Delfi" rīcībā nonāca Anglijas tiesas prasības nodrošinājuma lēmums lietā, kas bija ierosināta pēc vairāku kompāniju prasības un kurā uzskaitīta virkne aktīvu, kurus tiesa bija interpretējusi kā Lemberga īpašumus.

Anglijas tiesa uzskata, ka par Lemberga aktīviem atzīstami arī visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai, piemēram, māja Rīgā O.Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, piemēram, "Venceb", "Ventbunkers", "Inter-Rīga", "Puses", "Ventplac", "Euridice", "Hinch", "Kaywood", "Yelverton" un citās, vērtslietas, konti vairākās Latvijas un ārvalstu bankās.

Prasību, kuras Londonas tiesā bija iesniegtas arī pret Lembergu, kopējā summa ir lēšama ap 135 miljoniem ASV dolāru. Šādas summas, pēc prasītāju uzskata, ir nepamatoti izņemtas no "Latvijas Kuģniecības" (LK) apzināti prettiesisku shēmu īstenošanas dēļ, galvenokārt izmantojot zem tirgus likmēm noslēgtus kuģu fraktēšanas līgumus starp LK koncernā ietilpstošajām kompānijām (prasītāji) un starpnieku kompānijām (korporatīvie atbildētāji), kuras tālāk kuģus jau par tirgus likmēm nodevušas fraktā trešajām personām, kas nav zinājušas un nav bijušas iesaistītas prettiesiskajās shēmās, iepriekš paskaidroja LK pārstāvji.