Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") ienākumi pērn sasnieguši 116 057 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2022. gadu.
Pērn Lembergs pašvaldībā, kur viņš vada Sociālo jautājumu komiteju un strādā vēl divās komitejās, nopelnījis 34 058 eiro, kas ir par 13 358 eiro vairāk nekā 2021.gadā.
Savukārt viņa pensija pērn palielinājusies par 8132 eiro, sasniedzot 81 999 eiro.
Deklarācijā Lembergs norādījis, ka ir partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes loceklis un biedrs Ventspils attīstības aģentūrā, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā un Biznesa attīstības asociācijā.
Viņa īpašumā ir zeme un ēkas Rīgā, trīs zemes īpašumi Puzes pagastā un divi zemes īpašumi Ugāles pagastā, viņa valdījumā ir dzīvoklis un nekustamais īpašums Ventspilī, kā arī zeme un ēkas Puzes pagastā. Saskaņā ar deklarāciju, Lembergam pieder AS "Latvijas Krājbanka" akcijas 8450 eiro nominālvērtībā un viena AS "Ventbunkers" akcija 142 eiro nominālvērtībā, kā arī 799,32 privatizācijas sertifikāti.
Bezskaidras naudas uzkrājumos deputāts AS "Swedbank" deklarējis 577 225 eiro un 30 487 ASV dolārus. Skaidrā naudā Lembergs deklarējis 135 000 eiro uzkrājumu.
Viņa īpašumā ir 1999.gadā ražots kravas transporta furgons "VW Caddy", 1997.gadā ražota automašīna "Opel Tigra", piekabe "MAZ 81144", motorlaiva "Sea Doo 205 Utopia" un piekabe laivu vešanai, kā arī sešas laivas. Lemberga lietošanā ir 2015.gadā ražota automašīna "Porsche Cayenne" un 2007.gadā ražota "Toyota Hilux".
Lemberga deklarētās parādsaistības vairāku gadu laikā nav mainījušās. Vienam kreditoram viņš joprojām ir parādā 3,5 miljonus ASV dolāru (3 119 986 eiro), otram – 1 769 303 ASV dolārus (1 577 200 eiro), bet trešajam – 10 798 835 eiro. "Par savām parādsaistībām vēlos informēt, ka tie ir mani parādi nevis kādai bankai vai kredītiestādei, bet gan maniem bērniem," komentējot ievērojamās parādsaistības, iepriekš sacīja Lembergs.
Savukārt viņš pats aizdevis 232 412 eiro.
Deklarācijā Lembergs norādījis, ka pērn apmaksājis juridiskos pakalpojumus par kopējo summu 73 000 eiro.
Deklarācijā joprojām norādītas 14 vienādas ailītes ar ierakstu "Patiesā labuma guvēja tiesības", un katrai pretī norādītā vērtība – viens cents. To, uz kādiem uzņēmumiem šīs tiesības attiecinātas, no deklarācijas publiskās daļas saprast nav iespējams.
Kā vēstīts, LTV raidījums "de facto" 2020. gada pavasarī vēstīja, ka Lembergs savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu pirmo reizi tika deklarējis patiesā labuma guvēja tiesības. Deklarācijā toreiz sākotnēji bijušas astoņas vienādas ailītes ar ierakstu "Patiesā labuma guvēja tiesības", un katrai pretī norādītā vērtība – viens cents. To, uz kādiem uzņēmumiem šīs tiesības attiecinātas, no deklarācijas publiskās daļas saprast nav bijis iespējams.
Kā atzīmēja Latvijas Televīzija, Lembergs jau iepriekš bija izteicis iebildumus Uzņēmumu reģistram (UR) par to, ka esot nepatiesi reģistrēts kā vairāku juridisko personu patiesais labuma guvējs. UR Lembergs kā patiesais labuma guvējs bija reģistrēts, piemēram, ar tranzītbiznesu saistījos uzņēmumos "Ventbunkers", "Kālija parks" un "Ventspils tirdzniecības osta", kā arī SIA "Inter-Rīga" un SIA "PMT Balticum". Šādu informāciju UR sniegušas uzņēmumu valdes.
Tikmēr Lembergs tolaik skaidroja, ka nepiekrīt šiem ierakstiem reģistrā un par tiem tiesājās. Deklarācijā sevi kā patieso labuma guvēju Lembergs esot ierakstījis, jo no VID saņēmis skaidrojumu, ka tas, kas ierakstīts UR, esot jādeklarē. "Nu, ja vajag deklarēt, tad vajag deklarēt. Es esmu deklarējis. Tur ir ailīte, (..) tur ir summa, kādā vērtībā, jānorāda. Kā es varu zināt? Man nav informācijas, kāda summa. Un es teicu: neaizpildām to, nu mēs nezinām. Ieliekam jautājuma zīmi vai ierakstām ar vārdiem, ka nezinām. Programma neņem pretī! Obligāti jāieraksta kaut kāds cipars. Nu es domāju - a kādu ciparu ierakstīt? Nu ierakstījām – 0,01 eiro. Mazāk nevar būt," 2020. gadā situāciju komentēja Lembergs, atzīmējot, ka deklarācijas nepublicējamajā daļā esot aprakstījis, kā šī situācija veidojusies.
