Lembergs atzinis, ka Krievijas naftas kompānijas nemaz necenšas iegūt līdzdalību VN. "Gluži pretēji, mēs viņus aicinām, bet viņi klusē," sacījis Ventspils mērs. Lembergs pauž viedokli, ka VN privatizāciju bremzē valsts, nevis privātais akcionārs - AS "Latvijas naftas tranzīts" (LNT). "Jau trīs gadus nekas nenotiek man saprotamu iemeslu dēļ: lai nenopirktu tie, kuriem ir nauda. Bet pārdot tiem, kuriem naudas nav, viņi arī nevar. Lūk arī neatrod izeju," saka Lembergs.
LNT jau pieder aptuveni 48% VN akciju un rezervēti vēl 5% valsts akciju. Vēl 5% akciju plānots realizācijai Rīgas Fondu biržā, kur tiek kotētas uzņēmuma akcijas, 7% - starptautiskajā piedāvājumā. Tiks pārdoti arī atlikušie 26% VN valsts akciju.
Ventspils mērs arī norāda, ka kopš Krievijā pie varas nācis prezidents Vladimirs Putins, tranzītuzņēmumi vairs neizjūt politisko spiedienu. Turklāt mainījusies arī Krievijas valsts politika - ja Jeļcina laikā tika uzskatīts, ka veikt ieguldījumus ārzemēs ir nepareizi, tad Putina politika, gluži pretēji, ekonomisko klātbūtni apsveicot.
Kā norāda Lembergs, ieguldījumi parasti ir izdevīgi gan valstij, no kuras nāk nauda, gan tai, kurā nauda ieplūst. Esot gan jāievēro nosacījums, ka nauda nevar nākt no vienas valsts.
Latvijā, pēc Lemberga domām, ir pārāk liela zviedru ekspansija gan banku, gan mežistrādes, gan masu mediju nozarēs. Tomēr, viņš uzskata, ka tuvākajos gados Latvijā aktīvi ienāks Vācijas investori, aktivizēsies Krievija un "pienāks arī amerikāņu laiks". Latvijai iestājoties ES, šie procesi paātrināsies, ir pārliecināts Ventspils mērs.