Diskutējot par Valsts prezidenta pilnvaru iespējamo paplašināšanu, bijušie premjerministri nu asi kritizē atvērtās valdības sēdes, kuras savulaik ieviesa Einars Repše. Arī Repše pats otrdien Saeimas darba grupā atzina, ka viņa pieņemtais lēmums ļaut sēdēs piedalīties žurnālistiem ir bijis kļūdains.

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotās darba grupas Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai sēdē tika aplūkoti divi Satversmes panti – 45. un 46. pants, kas nosaka prezidenta tiesības apžēlot noziedzniekus un sasaukt ārkārtējas valdības sēdes.

46. Satversmes pants, kas nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Dita Plepa uzsvēra, ka šī norma piešķir Valsts prezidentam konkrētas tiesības izpildvaras jomā un noteic šo tiesību izmantošanas procesuālos aspektus. Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka Ministru kabineta ārkārtas sēde var kalpot par instrumentu, kas ļauj veidot dialogu par kādu valstij un sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.

Diskusijas laikā tika apskatīts jautājums par to, kā Ministru kabineta sēdes ietekmē to, ka sēdes ir atvērtas, to var brīvi apmeklēt žurnālisti, kā arī vērot tiešraidē. Saeimas deputāte un bijusī ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vērsa uzmanību, ka Igaunijā valdības sēdes ir slēgtas. Kritikai par atklātajām valdības sēdēm pievienojās arī bijušais premjers Aigars Kalvīti. "Lēmumu pieņemšana sēžu laikā ir tikai formāla. Kā tu vari atklātajā sēdē diskutēt, ja katrs vārds var tikt pagriezts pret tevi?" retoriski vaicāja Kalvītis. Viņš skaidroja, ka kopš ieviestas atklātās valdības sēdes lēmumi vairs netiek pieņemti sēžu laikā, "bet gan visur citur".

Bijušais premjers Kalvītis dalījās ar pieredzi, ka agrāk Ministru kabineta sēdēs jebkurš lēmums attiecās uz visiem ministriem, nevis, kā tas tagad notiek, kad veselības ministrs nepiedalās diskusijās par ekonomikas jautājumiem un otrādāk.

Indulis Emsis uzsvēra, "vai nu ir sēde ar lemšanas tiesībām, vai ir atklātā sēde", norādot, ka lemšana nevar notikt atklātās valdības tiesās. Savukārt Repše, kura valdības laikā tika atvērtas valdības sēdes plašākai publikai, atzina, ka lēmums bijis kļūdains. Viņš gan vērsa uzmanību, ka tas bijis kļūdains, nevis tāpēc, ka sabiedrībai nebūtu tiesību būt informētai, bet tāpēc, ka ministri šādās sēdēs nejūtas kā ministri, bet gan aktieri.

Repše pauda, ka sēdes MK jānotur slēgtas. Viņš aicināja izvērtēt citu valstu pieredzi šajā jautājumā.

Tikmēr Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš uzslavēja Repši par to, ka atzinis kļūdu. Viņš pieļāva, ka Ministru kabineta darbs uzlabotos, ja sēdes vairs nebūtu atvērtas.

Otrs pants, par kuru sēdē politiķi un juristi diskutēja, ir Satversmes 45. pants, kas nosaka, ka "Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā". Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka Apžēlošanas likums. Amnestiju jeb personu grupas jeb kolektīva apžēlošanu dod Saeima.

Valsts prezidentam un Saeimai kā valsts konstitucionāliem orgāniem ar šo pantu piešķirto pilnvaru sekas izpaužas kriminālās justīcijas ietvaros. Kā skaidroja Satversmes tiesas tiesnese un profesore Sanita Osipova, Saeima par amnestiju lemj politiski, savukārt Valsts prezidents par apžēlošanu – cilvēcīgi, proti, sociāli atbildīgi.

Pēdējā iniciatīva 45. pantu grozīt bija 2001. gadā, taču projekts neguva sabiedrības atbalstu un netika pieņemts.

Runājot par prezidenta tiesībām apžēlot noziedzniekus, Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina uzsvēra, ka no valsts prezidenta neatkarības statusa izriet aizliegums likumdevējiem būtiski ierobežot apžēlošanas kompetenci.

Komentējot 45. pantu, bijušais prezidents Valdis Zatlers skaidroja, ka pants ir "absolūti pielietojams praksē". Apžēlošanas lēmuma izdarīšana ir vienpersonisko un personīga atbildība, jo "tā ir piedošana īstajā laikā". Zatlers uzsvēra, ka svarīga ir sekošana līdi pieņemtajiem lēmumiem. Savā laikā Zatlers no aptuveni 10 personām, kas izteica vēlmi tikt apžēlotai, apžēloja vienu. No katriem 10 apžēlotajiem viena līdz divas personas atgriezās noziedzīgajā vidē, pauda Zatlers.

Tāpat bijušais prezidents skaidroja, ka viens no apžēlošanas iemesliem ir augstais un bargais soda mērs. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan aizrādīja, ka apšaubīt spēkā stājušos spriedumu nebūtu korekti. Sēdes diskusijas laikā Zatlers atklāja, ir apžēlojis arī personu, kurš afekta stāvoklī izdarījis slepkavību. Persona bija pavadījusi cietumā 10 no 14 piespriestajiem gadiem.

Darba grupa izveidota pērnā gada 17. februārī.

Jau vēstīts, ka Juridiskā komisija pērnā gada februārī noraidīja vairāku deputātu sagatavoto likumprojektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, taču vienojās diskusijas turpināt darba grupā. Plānots, ka sākotnēji darba grupa analizēs prezidenta pilnvaras, bet pēc tam - ieceri par tautas vēlētu prezidentu.

Diskusijas par tautas vēlētu prezidentu ir aktuālas jau ilgāku laiku un pirms Saeimas vēlēšanām vairākas partijas pauda tam atbalstu.

Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumi jāpieņem ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.

Nākamā darba grupas sēdes norisināsies 7. jūnijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!