Lēmums par Alda Gobzema izslēgšanu no advokatūras pieņemts jau 13. novembrī, proti, vēl pirms Valsts prezidents Raimonds Vējonis pieņēma lēmumu viņu nominēt kā premjera amata kandidātu, portālu "Delfi" informēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (LZAP).
Atbilstoši Advokatūras likumam lēmumu par zvērināta advokāta izslēgšanu no advokatūras pieņem Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija. Savukārt komisijas lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita apstiprina un izpilda LZAP, pieņemot gala lēmumu.
LZAP informēja, ka trešdien, 28. novembrī, notikusi padomes sēde, kurā, pamatojoties uz Disciplinārlietu komisijas 13. novembra lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, pieņemts lēmums par Gobzema izslēgšanu.
LZAP skaidro, ka, izskatot četras jūnijā un jūlijā saņemtās sūdzības par Gobzemu, LZAP 28. augustā lēma par disciplinārlietas ierosināšanu un nodošanu izskatīšanai Disciplinārlietu komisijai.
Pirms šī LZAP lēmuma pieņemšanas Gobzemam pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par visām četrām saņemtajām sūdzībām, kā arī pats Gobzems divas reizes aicināts ierasties uz padomes sēdēm, lai sniegtu viņam iespēju arī klātienē sniegt savus paskaidrojumus.
LZAP norāda, ka Gobzems šo iespēju abas reizes nav izmantojis un uz padomes sēdēm nav ieradies.
Saistībā ar ierosināto disciplinārlietu Disciplinārlietu komisija gan pieprasīja un saņēma no Gobzema viņa rakstveida paskaidrojumus par izskatāmajiem jautājumiem, gan arī 1. novembrī klātienē uzklausīja viņa paskaidrojumus.
Nākamajā Disciplinārlietu komisijas sēdē, kas notika 13. novembrī, izvērtējot sūdzībās sniegtās ziņas kopsakarā ar Gobzema rakstveida un mutvārdu paskaidrojumos pausto viedokli, tika konstatēti pārkāpumi, par kuriem piemērots bargākais soda mērs – izslēgšana no advokatūras.
Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma 7. pantu, 46. pantu, 67. pantu un likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta 2. daļu, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksu, tajā skaitā 1.2. punkta 2. daļu, kas nosaka: "Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu."
Tāpat pārkāpts Ētikas kodeksa 8.3. punkts, kurā noteikts, ka "advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu."
LZAP uzsver, ka lēmums par Gobzema izslēgšanu no advokatūras pieņemts vēl pirms Gobzems nominēts kā premjera amata kandidāts.
Papildus LZAP informē, ka Disciplinārlietu komisiju izvirza un ievēl zvērināti advokāti no sava vidus zvērinātu advokātu kopsapulcē. Tā ir neatkarīga un vēlēta institūcija, tāpat kā LZAP, kas nekādā veidā nav saistīta ar valstī notiekošo politiskā jomā, un pārstāv visus advokātus.
Šī brīža Disciplinārlietu komisijas un LZAP sastāvs ievēlēts 2017. gada aprīlī.
Tāpat LZAP informē, ka iepriekš Gobzems bija lūdzis apturēt savu darbību advokatūrā, kas nozīmētu, ka vēlāk, pēc valsts amatpersonas statusa zaudēšanas, viņš varētu atjaunot un turpināt savu advokāta praksi. Savukārt Gobzema izslēgšana no advokatūras šādu iespēju viņam liedz.
Gobzems vairs nav tiesu varai piederīga persona un viņam nav atļauts praktizēt kā advokātam, kā arī uz viņu neattieksies advokāta imunitāte, ētikas standarti, norāda padomē.
Jau ziņots, ka LZAP ir atbalstījusi Ministru prezidenta amatam nominētā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izslēgšanu no advokatūras.
Pats Gobzems portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka LZAP lēmumu pārsūdzēs. Gobzems šādu LZAP lēmumu saistīja ar vēlmi nepieļaut viņa stāšanos Ministru prezidenta amatā.
