Saeima ceturtdien, 9. decembrī, ar 59 deputātu balsīm atzina Leo Hiršsonu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, tādējādi viņš ir pirmais nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, kuram statusu piešķīrusi Saeima.
Priekšlikuma autors, deputāts Juris Jurašs (JKP) informēja, ka Hiršsona dzīves gaitas liecina par viņa aktīvu pretošanos padomju okupācijas režīmam un viņa aktīvās darbības bija vērstas uz to, lai atjaunotu 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas neatkarību.
Pēc Juraša stāstītā, Hiršsons 1977. gada pavasarī Liepājā izveidoja pretošanās grupu, kas īstenoja vairākas darbības pret Liepājā dislocētā okupācijas karaspēka militārpersonām. Savukārt 1980. gados Hiršsons, dzīvojot un strādājot Rīgas 47. vidusskolā, vakaros savās mājās pulcēja jauniešus, iesaistot tos sarunās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Jurašs arī norādīja, ka Hiršsons faktiski ir pēdējais pēdējais politieslodzītais, kurš atstājis Valsts drošības komitejas izolatoru. Hiršsons tika atbrīvots 1990. gada 16. maijā. Pēc atbrīvošanas Hiršsons piedalījās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas atjaunošanā. Savukārt pēc 1991. gada barikādēm Hiršsons iesaistījās Zemessardzes dibināšanā.
Par nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā 2018. gada Hiršsons tika iecelts par Viestura ordeņa kavalieri un apbalvots ar Viestura ordeni.
Saskaņā ar likumu Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem var atzīt Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu.
Iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu var iesniegt pati persona, kā arī – ar personas rakstveida piekrišanu – nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošā biedrība, pašvaldība vai Saeimas deputāts. Iesniegumus izvērtē Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, kas sagatavo izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu.
