Levitam pirmais prezidentūras gads – vēlas redzēt aktīvāku valsts pārvaldes modernizāciju
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits aizvadīto prezidentūras pirmo gadu raksturo kā intensīvu un neparastu galvenokārt Covid-19 dēļ. Otrajā prezidentūras gadā viņš apņēmies veicināt Saeimas pieņemto lēmumu kvalitāti un aktīvāku valsts pārvaldes modernizāciju, īpaši izceļot jomas, par kurām valsts politika līdz šim nav bijusi pietiekami skaidra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Levits oficiāli Valsts prezidenta amatā stājās 2019. gada 8. jūlijā. Par savu prezidentūras gadu viņš izteicās šādi: "Viena gada laikā ir noticis daudz. Šis ir bijis ļoti intensīvs un neparasts gads mums visiem saistībā ar negaidīto pandēmiju Latvijā un pasaulē".

Stājoties prezidenta amatā, Levits kā galvenās prioritātes izvirzīja piederību, solidaritāti un modernu valsti, uz kurām prezidentūras pirmajā gadā viņš arī koncentrējās. Arī savu pilnvaru otrajā gadā Levits atbilstoši Satversmē noteiktajam turpinās pildīt pienākumus, kas ir saistīti ar bruņotajiem spēkiem, nacionālo drošību un ārpolitiku.

"Tuvākajā laikā sakarā ar Covid-19 daudzi pasākumi – starptautiski, globāli vai bilateriāli ir atlikti, nevis atcelti. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā, ja krīze to atļaus, būs diezgan daudz jāiesaistās tieši ar ārpolitiku saistītās aktivitātes," prognozēja prezidents.

Kā otru lielo uzdevumu bloku Levits minēja iesaisti politiskās debatēs, kas skar valsti un tās attīstību. Viņš uzvēra, ka darbu pie izvirzītajām trim prioritātēm – piederības, solidaritātes un modernas valsts – turpinās, bet centīsies vairāk iesaistīties politiskās debatēs, nevis pieņemot lēmumus, kas ir galvenokārt Saeimas un valdības uzdevumus, bet sniedzot argumentus.

"Atšķirībā no daudziem citiem spēlētājiem vai domu virzītājiem, kas piedalās publiskajās debatēs, Valsts prezidenta uzdevums ir nevis pārstāvēt konkrētas intereses, bet gan skatīties, kā ir vislabāk no valsts un sabiedrības kopējā viedokļa," pauda Levits.

Runājot par iecerētajiem nākamā gada uzdevumiem, Valsts prezidents skaidroja, ka jaunais valsts administratīvais iedalījums, kāds tas veidosies pēc novadu reformas, nav tikai tehnisks un saimniecisks jautājums – tas vienlaikus skar arī kultūru un identitāti, kas, pēc Levita vārdiem, reformas sākotnējā variantā netika ņemts vērā. Tādēļ viņš sola šovasar izstrādāt īpašu likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm. Patlaban Satversmē ir nosauktas četras vēsturiskās zemes – Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale –, taču tām neesot institucionāla ietvara.

"Satversmē ir minētas četras latviešu zemes. Es uzskatu, ka mums ir jābūt piecām – arī Sēlijai ir jābūt to starpā," uzsvēra prezidents.

Lai Latvijas pilsoņi varētu informatīvi pieņemt lēmumus, Levits pauda pārliecību, ka Latvijai ir nepieciešams turpināt informatīvās telpas stiprināšanu. "Mums nepietiek ar to, ko mēs varam izlasīt [par to, kas notiek] Meksikā, Amerikā vai Ēģiptē. Mums vajag izlasīt un kvalitatīvā veidā dabūt informāciju par to, kas notiek Madonā, Aglonā, Liepājā un Rīgā," pauda Levits, atkārtoti uzsverot, ka pieejamajai informācija ir jābūt jēdzīgā kvalitātē.

Pievēršoties digitālajām tehnoloģijām, Levits cildināja Latvijas panākumus, kas kā pirmā Eiropas Savienībā (ES) attīstīja e-parlamenta darbību – tas tādējādi apliecina, ka Latvijai šajā jomā ir labas iestrādnes, kuras ir jāturpina attīstīt. Tāpat viņš uzsvēra, ka finanšu investīciju paketi, ko Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir sagatavojusi ES, ir nepieciešams izmantot gudri. Proti, līdzekļi ir jāizmanto tā, lai valsts ekonomika un sabiedrība atgrieztos nevis pirmskrīzes līmenī, bet lai pārstrukturēt ekonomiku tādā veidā, ka lielākos ieguldījumus saņem perspektīvas nozares un uzņēmumi. "Arī cilvēkus no līdzšinējām nozarēm, kuras varbūt nav tik perspektīvas, nepieciešams palīdzēt pārnest uz tām nozarēm, kuras ir perspektīvas," piebilda valsts galva.

Reizē viņš ir pārliecināts, ka Latvijai ir labas starta pozīcijas, lai līdz ar ES noteikto Zaļo kursu savu ekonomiku pārveidotu par tādu, kas ir videi draudzīga.

Runājot par tiesiskumu, Levits atzina, ka šajā jomā ir zināmi deficīti, kuru likvidēšanā un mazināšanās ir jāķeras stingri klāt. Tādēļ viņš lielas cerības liek uz jauno Ģenerālprokuroru Juri Stukānu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, kas sistēmu varētu uzlabot.

Atsaucoties uz novadu reformu, Valsts prezidents atzina, ka arī augstākās izglītības reformas sākotnējais variants nav līdz galam izdomāts un "nostrādāts". Viņš pauda, ka jau līdz šim ir aktīvi iesaistījies diskusijās par reformas gaitu – to plāno darīt arī turpmāk, jo augstākās izglītības sistēma ir viena no viņa prioritātēm.

"Mūsu vienīgais resurss ir mūsu cilvēki, kuriem ir jābūt labi izglītotiem. Mums ir jāpanāk situācija, ka Latvijā ir augsti kvalificētas un starptautiski konkurētspējīgas augstskolas. [..] Tas arī nav viena gada jautājums, bet, ja mēs nesāksim šodien, tad 2030. gadā tur nebūsim," pauda Levits. "Pirmo reizi par šo reformu jau sāka runāt un projektu iesniedza 2000. gadu sākumā. Ir pagājuši gandrīz 20 gadi, bet nekur tālu mēs neesam tikuši."

Gaida laikā kā vienu no būtiskākajiem valsts pārvaldības trūkumiem Levits konstatēja, ka mums ir klasisks priekšstats par valsts pārvaldību un kādas ir nozares – tas atspoguļojas arī Ministru kabineta sastāvā. Vienlaikus modernā valstī ir radušās vairākas jomas, kuras ir tā dēvētās "horizontālās" jomas, proti, kas neskar vienu konkrētu sfēru, bet aptver vairākas.

"Šeit mums ir, es teiktu, garīgs vājums aptvert šo problēmu. Arvien biežāk nākamajā gadā es gribētu pievērst šim jautājumam uzmanību. Klasiski – 19. gadsimta klasikas izpratnē – mums viss ir kārtībā, bet nevis 21. gadsimta klasikas izpratnē," problēmu raksturoja Valsts prezidents. Kā piemērus Levits minēja digitālo jomu, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kurā, pēc prezidenta konstatētā, iesaistītas ir sešas ministrijas, no kurām neviena neredz "lauku kopumā, bet tikai savā griezumā". Līdzīga situācija ir demogrāfijas, bērnu un ģimenes, kā arī informatīvās telpas politikā.

"Īsti nav neviena Ministru kabineta līmenī, kas dotu koncepcijas un priekšlikumus, par ko mēs varētu diskutēt. Tas nozīmē, ka šeit šīs horizontālās jomas ir jāpaceļ politikas līmenī," uzsvēra Levits.

Tāpat kā uzdevumu nākamajam gadam viņš uzsvēra strādāt pie mērķa sasniegšanas, lai Latvija 2025. gadā kļūtu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti. Lai to izdarītu, Latvijai līdz balsojuma brīdim ir jāgūst atbalsts vismaz 100 pasaules valstu atbalsts. Tās, pēc Levita teiktā, nāktu par labu valsts prestižam, atpazīstamībai un netiešā veidā arī ekonomikai.

Taujāts, vai pirmā prezidentūras gada laikā Levits novēroja kādus pozitīvus vai negatīvus pārsteigumus, Levits atzina, ka jaunu atklājumu, par kuriem iepriekš nebūtu zinājis, nav, bet ir vairāki mazi pārsteigumi. "Ministrijas vai iestādes katras brauc pa savu celiņu un neredz blakus ministriju vai iestādi, tādā veidā nesadarbojas vai slikti sadarbojas savā starpā, lai konceptuāli ko uzlabotu," skaidroja Levits.

Vienlaikus valstij ir nepieciešams domāt, kā uzlabot tās pārvaldību un Saeimas pieņemto lēmumu kvalitāti, par ko, pēc Levita teiktā, līdz šim klasiskajā pārvaldības modelī nav daudz domāts. "Divdesmitie gadi ir Latvijas modernizācijas gadi, un tie mums ir konsekventi jāīsteno," pauda Valsts prezidents.

Savukārt uz jautājumu par praktiskiem soļiem, kā modernizēt valsts pārvaldi, prezidents konkrētus soļus nenosauca, bet atkārtoti uzsvēra, ka ir jāattīsta trūkstošās politikas, pār kurām kādām ir jāuzņemas politiskas atbildība Ministru kabineta līmenī.

Saeima Levitu Valsts prezidenta amatā ievēlēja pērn 29. maijā – viņa kandidatūru atbalstīja 61 deputāts. Oficiāli Levits amatā stājās pērn 8. jūlijā, nododot svinīgo solījumu Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.

Levits ir sestais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Egils Levits Eiropa Kurzeme Latgale Saeima Sēlija Zemgale Valsts prezidents Vidzeme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form