Levits Aglonā: valstij nav jāignorē baznīca; Mūrniece un Kariņš aizlūdz par mieru
Foto: LETA

Pirmdien ar galveno svētku dievkalpojumu Romas pāvesta sūtņa jeb apustuliskā nuncija Baltijas valstīs Petara Rajiča vadībā Aglonā noslēdzās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svinības. Pēc dievkalpojuma uzrunu teica Valsts prezidents Egils Levits, skubinot uz savstarpēju valsts un baznīcas cieņu, savukārt dievkalpojumā īsas lūgšanas par mieru, Latviju un Ukrainu nolasīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Levits īpašā uzrunā pēc svētās mises akcentēja latviskās identitātes pamatā esošo latvisko un kristīgo tradīciju, sasaistot to ar 30 gadiem, kopš Rēzeknē atjaunots piemineklis Latgales brīvības cīņām – "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra". Viņš teica, ka caur šo tēlu "mēs varam nolasīt Satversmes ievadā teikto, ka mūsu identitāti Eiropas kutūrtelpā veido gan latviskās un lībiskās tradīcijas, gan latviskā dzīvesziņa un latviešu valoda, gan arī eiropeiskā piederība, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības".

Tā kā dievkapojumā piedalījās ne tikai Latvijas katoļu baznīcas vadība, tās viesi, ticīgie, bet arī Latvijas valsts augstākās amatpersonas, Levits sacīja, ka teiks "dažus vārdus par baznīcas un valsts attiecībām, par baznīcas lomu mūsu sabiedrībā".

Bez kristīgajām vērtībām arī mūsdienu demokrātiska valsts un cilvēktiesības, cilvēktiesību garantijas, nebūtu iespējamas Egils Levits

Viņš uzsvēra, ka vērtības, kas uztur jēgpilnu, demokrātisku sabiedrību, ir dziļi sakņotas Eiropas kristīgajā un filozofiskajā tradīcijā – bez kristīgajām vērtībām arī mūsdienu demokrātiska valsts un cilvēktiesības, cilvēktiesību garantijas, nebūtu iespējamas. "Šis kopējais pamats nosaka baznīcas un valsts savstarpējo attiecību ietvaru," teica prezidents, uzsverot, ka Satversme nosaka baznīcas un valsts šķirtību un tieši šis nošķīrums "apliecina mūsdienu demokrātiskas valsts laicīgo raksturu".

Tieši no baznīcas un valsts šķirtības izriet arī cilvēka pamattiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, teica politiķis. Viņš akcentēja, ka šo Satversmes pantu "nedrīkst primitīvi saprast kā tādu, kas nosaka, ka valstij būtu jāignorē baznīca, ka valstij būtu jāignorē civillikumā noteiktās astoņas Latvijā tradicionālās konfesijas, un ka valstij būtu jāizturas pret baznīcu kā pret jebkuru citu sabiedrisku organizāciju vai biedrību".

Svarīgi ir apzināties, ka tās vērtības, kas daudzos gadsimtos tika radītas kristīgās baznīcas garīgā monopola apstākļos, šodien kalpo tālāk laicīgajai, modernajai, demokrātiskajai valstij. Egils Levits

"Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti, jo bez noteiktām vērtībām nedz indivīds, nedz sabiedrība un valsts kopumā nevar funkcionēt," sprieda Levits, atgādinot, ka šīs Latvijas pamatvērtības ir minētas Satversmes ievadā.

"Svarīgi ir apzināties, ka tās vērtības, kas daudzos gadsimtos tika radītas kristīgās baznīcas garīgā monopola apstākļos, šodien kalpo tālāk laicīgajai, modernajai, demokrātiskajai valstij," teica Levits, uzsverot, ka tieši tādēļ kristīgais mantojums ir vērtīgs arī mūsdienu demokrātiskai valstij. Arī tas ir atzīts Satversmes ievadā. "No tā izriet, ka valstij nevis jāignorē baznīca, bet jāapietas saudzīgi ar tās gadsimtos uzkrāto mantojumu, ko baznīca modernajā laikmetā joprojām uztur un attīsta," viņš sacīja.

Baznīcas izstumšana no šādām diskusijām nav savienojama ar Satversmi Egils Levits

"Valsts un baznīca ir neatkarīgas viena no otras, taču tas nenozīmē savstarpēju noslēgšanos, bet gan savstarpēju cieņu," teica Levits, piebilstot, ka viena no šīs cieņas izpausmēm ir valsts augstāko amatpersonu klātbūtne svētkos Aglonā, tāpat kā baznīcas līdzdalība valsts svētkos.

Levits Aglonā: valstij nav jāignorē baznīca; Mūrniece un Kariņš aizlūdz par mieru
Foto: Foto: Rihards Rasnacis

Prezidents pauda pārliecību, ka baznīca var dot to nozīmīgo devumu, ko demokrātiska "mūsdienu sabiedrība no tās sagaida – redzējumu par kopējām vērtībām, tāpēc baznīcas pienākums ir būt klātesošai sabiedrības dzīves norisēs – tā var katram atgādināt par pārlaicīgo un samērot mūsu šodienu ar augstāku patiesību".

Piemēram, šobrīd aktuālajās diskusijās par ģimeni vai par to, kur sākas un beidzas dzīvība, par cilvēku savstarpējo solidaritāti, "ir pilnīgi leģitīmi izskanēt baznīcas balsij. Baznīcas izstumšana no šādām diskusijām nav savienojama ar Satversmi", teica prezidents.

Levita skatījumā baznīcas viedoklim šajās diskusijās gan nav kādu ekskluzīvu tiesību, bet tā šādās diskusijās ir viens no nopietniem viedokļa līderiem. Prezidents savā uzrunā skāra arī karu Ukrainā, kā arī skubināja novērtēt un būt pateicīgiem par mieru Latvijā.

Prezidenta teikto klātesošie vairākkārt pārtrauca ar aplausiem.

Savukārt Mūrniece dievkalpojuma laikā aizlūdza par to, "lai valda miers, pārticība, cilvēka cieņa Latvijā, Ukrainā un visur pasaulē".

Viņa arī teica: "Dievs mēs pateicamies Tev, ka Tu esi mums devis šo zemi, Latvijas valsti un brīvību, mēs Tevi lūdzam par Māras zemi Latviju, mūsu tautu un valsts vadītājiem, lai Dieva likums ir dzīvs visu sirdīs un tas vada mūs pa taisnīguma un saticības ceļu. Taču šodien mēs Tevi lūdzam arī par Ukrainu, tās tautu un valsts vadītājiem, lai Ukraina spēj sakaut lielo ļaunumu un pilnībā atgūt savu valsti".

Lūgšanā, ko nolasīja Kariņš, viņš lūdza "par mūsu zemi Latviju, par mūsu tautu un brīvību pašiem lemt savu likteni".

"Lūdzam sargi un svētī mūs. Paldies Tev par mūsu auglīgo zemi, skaistajiem mežiem un talantīgiem cilvēkiem, dod mums spēku saskatīt svarīgo, saglabāt ticību sev un mūsu valstij, sniedz mums gudrību atšķirt patiesību no izdomājumiem, būt līdzcietīgiem un palīdzēt tiem, kuriem tas šobrīd ir visvairāk vajadzīgs. Lūdzam, sargi Ukrainu un tās tautu cīņā par savu valsti un brīvību".

Viņš arī pauda pateicību Dievam par to, ka viņš "šodien dod mums mieru, kas paver ceļus un iespējas mūsu valstij augt. Dod mums spēku būt vienotiem – celt Latviju stipru un strādāt mūsu labklājībai", kā arī lūdza Dieva svētībai "nākt pār Latviju, pār mūsu tautu, visām ģimenēm un katru cilvēku, lai Latvija zeltu un plauktu".


Jau ziņots, ka sestdien, 13. augustā, Aglonā tika svinēti pirmā zināmā Līvzemes katoļu misionāra sv. Meinarda svētki, kā arī bazilikas sakrālajā laukumā pulcējās visas sanākušās svētceļnieku grupas. Svētdien, 14. augustā ar vakara lūgšanām un Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča vadītu dievkalpojumu sākās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svinības, bet Tautas krustaceļa lūgšanā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa vadībā tika aizlūgts par mieru kara plosītajā Ukrainā.

Bulis, sākot krustaceļa lūgšanu, sacīja, ka "visa pasaule skaidri redz, ka Krievija ir teroristu valsts, kas īsti nacistiskā garā īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu, lai okupētu visu valsts teritoriju", savukārt Stankevičs dievkalpojumā aicināja ikvienu "saukt uz debesīm pēc glābiņa Ukrainas tautai un lūgt par Krievijas atgriešanos un atjēgšanos no kara neprāta".

Tāpat kā citus gadus, arī šogad pasākumos Aglonā piedalījās virkne valsts augstāko amatpersonu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Aglona Egils Levits Ināra Mūrniece Krievija Krišjānis Kariņš Latgale Ministru prezidents Rēzekne Saeima Zbigņevs Stankevičs Valsts prezidents Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form