Foto: LETA

Latviešu vēsturisko zemju likumu būtu labi pieņemt vēl šajā Saeimas pavasara sesijā, lai tas varētu stāties spēkā 2021. gada 1. jūlijā, otrdien Saeimas Latgales apakškomisijas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latgales kongresa dienai, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits savā runā akcentēja, ka latviskuma daudzveidība un tostarp arī latgaliskā identitāte ir mūsu valstij un nācijai svarīga vērtība, par ko esam gatavi rūpēties, lai to varētu baudīt arī nākamās paaudzes un latviskums nekļūtu seklāks vai plakanāks.

Valsts prezidents uzsvēra, ka vēsturiskie Latgales latviešu kongresa lēmumi 1917. gadā Rēzeknē pavēra ceļu latviešu nācijas un latviešu zemju apvienošanai. "Latgales kongress bija būtisks moments Latvijas valsts tapšanas procesā, kad mēs paziņojām, ka Latgales latvieši, Vidzemes latvieši un Kurzemes latvieši ir viena tauta, viena latviešu nācija," sacīja Levits.

Viņš pateicās visiem, ar kuru pūliņiem Latgales kongress ir atgriezies sabiedrības vēsturiskajā atmiņā, pozitīvi novērtējot arī Saeimas iesaisti.

Runājot par topošo Latviešu vēsturisko zemju likumu, Levits norādīja, ka ar viņa atbalstu tajā ir iekļauti vairāki Latgalei būtiski regulējumi.

"Pirmkārt, likumprojekts paredz latgaliskās identitātes un tās kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību kā atsevišķu valsts un pašvaldību pienākumu. Otrkārt, likumprojektā paredzēts valsts un pašvaldību pienākums veicināt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi un lietojumu, kā arī vietvārdu latgaliešu valodā atjaunošanu un izmantošanu," vērsa uzmanību Valsts prezidents.

Tāpat paredzēts noteikt valsts pienākumu veicināt latgaliešu valodas lietojumu, tai skaitā sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Atbilstoši topošā likuma nosacījumiem plānots sagatavot latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, kur būs vieta konkrētām iniciatīvām un programmām Latgales identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un attīstībai, uzsvēra Levits.

Valsts augstākā amatpersona arī atzīmēja, ka likumprojekts paredz kārtību latviešu vēsturisko zemju karogu oficiālai apstiprināšanai.

"Latgales identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana būs atkarīga vispirms no jums pašiem, no jūsu pilsoniskās iniciatīvas un aktivitātes, no gatavības brīvprātīgajam darbam vispārības labā," reizē norādīja Valsts prezidents.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!