Valsts prezidents Egils Levits 11. oktobrī nosūtījis vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā aicina komisiju nopietni apsvērt iespēju pirms trešā lasījuma no grozījumiem Izglītības likumā izslēgt strīdīgo regulējumu par bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ skolā ir emocionāli un fiziski vardarbīgi pret citām personām, nošķiršanu no izglītības iegūšanas skolā.
Grozījumi paredz, ka šādos gadījumos bērniem būtu jāturpina izglītoties dzīvesvietā. Pēc Valsts prezidenta domām šie grozījumi faktiski nozīmētu traucētu izglītības ieguvi, jo mājmācības risinājums šādiem bērniem visdrīzāk būtu praktiski neiespējams, portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Levitu uzmanīgu darījuši plašie iebildumi un kritika, kas izskanējusi par komisijas izvēlēto risinājumu no Tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, kā arī sabiedrisko organizāciju un jomas lietpratēju viedokļiem, kas darīti zināmi komisijai.
"Mums visiem kopā ir jārisina skolās esošās problēmas ar bērniem, kuri ir emocionāli un psiholoģiski vardarbīgi. Katrs skolēns ir pelnījis drošu skolas vidi, kurā var iegūt kvalitatīvu izglītību. Vienlaikus mēs kā sabiedrība nevaram priekšlaikus norakstīt arī tos bērnus, kuriem ir tendence uz emocionālu un psiholoģisku vardarbību. Arī viņiem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, lai viņi varētu iegūt izglītību un sekmīgi socializēties sabiedrībā, pārvarot savas problēmas. Tas ir mūsu visu interesēs," vēstulē norāda Levits.
Valsts prezidents atzīmē, ka jautājums ir ļoti sarežģīts un tam nav ātru un vienkāršu risinājumu.
Tāpēc Levits aicina turpināt darbu – rūpīgi apsvērt visas iespējamās alternatīvas, ieklausoties kompetento institūciju un jomas lietpratēju viedokļos, un sagatavot ilgtspējīgus un pārdomātus priekšlikumus.
Valsts prezidents arī iesaka likumprojekta anotācijā un/vai komisijas sēžu protokolos dokumentēt, kādēļ izvērtēšanas rezultātā izvēlētais risinājums būtu labāks kā citi, lai nenonāktu pie esošā risinājuma atkārtoti.
Vēstulē deputātiem Levits atzinīgi vērtē komisijas izstrādāto redakciju Izglītības likuma 10.1 panta pilnveidei. Valsts prezidenta uzskata, ka tā sekmēs, ka pēc skolas absolvēšanas valsts iedzīvotāji pilnībā apzināsies un novērtēs sabiedrības fundamentālās pamatvērtības – dzīvību, cilvēka cieņu, brīvību, ģimeni, laulību, darbu, dabu, kultūru, latviešu valodu un Latvijas valsti –, tādējādi novēršot pilsoniskās izglītības nepilnības izglītības iestādēs.
Jau ziņots, ka virkne nevalstisko organizāciju vēstulē Saeimai aicinājušas atteikties no plānotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas ļaus vardarbīgus bērnus nosūtīt mājmācībā.
