Trešdien, 10. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits sazinājās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai pārrunātu jautājumus par Latvijas lauksaimniecības politiku, valsts digitalizāciju un aktualitātēm Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanā. Tostarp liela uzmanība sarunā veltīta Latvijas lauksaimniecības politikas attīstībai zaļās transformācijas virzienā.
To par prioritāti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vides ilgtspējas nodrošināšanai izvirzījusi arī Eiropas Komisija.
Valsts prezidents aicināja Kariņu izvērst diskusiju valdībā par pašreizējās Latvijas lauksaimniecības pakāpenisku pārorientēšanu uz bioloģisko lauksaimniecību, tādējādi sasaucoties ar ES "Zaļā kursa" uzstādījumu.
Trešdien Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikās ar Levitu. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistres pēc tikšanās pauda viedokli, ka Latvijas lauksaimniecība kopumā jau šobrīd ir "zaļa" jeb videi draudzīga, salīdzinot to ar zemkopību citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka arī konvenciālie lauksaimnieki Latvijā, kuri savā saimniekošanā vismaz piecus gadus izmanto integrētās augu aizsardzības metodes, ir videi daudz draudzīgāki, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. To pierādot tas, ka Latvijas ražotajā produkcijā 91% gadījumu nav atrodamas nekādas atliekvielas, bet tikai 0,6% gadījumu ir pārsniegtas pieļaujamās robežas. Piemēram, Austrijā bioloģiskos ābolus ar atļautajiem augu aizsardzības līdzekļiem miglo 24 reizes gadā, turpretī Latvijā nebioloģiski ražojošie zemnieki vien - tikai četras līdz sešas reizes.
