Jautājums par to, kurš tiek noteikts par Rīgas Sv.Pētera baznīcas īpašnieku, ir sekundārs, būtiski ir pārliecināties par potenciālā īpašnieka spēju nodrošināt visu Rīgas Sv.Pētera baznīcas funkciju īstenošanu un pieejamību sabiedrībai, vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai norādījis Valsts prezidents Egils Levits.
Tāpat Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka Augstākā padome, izlemjot jautājumu par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, īpaši noteica, ka šis likums neattiecas uz Rīgas Doma baznīcu un Rīgas Sv.Pētera baznīcu.
Valsts pirmā persona norādīja, ņemot vērā, ka abas baznīcas ir valstij īpaši nozīmīgi kultūras pieminekļi, Augstākā padome paredzēja, ka par šīm baznīcām likumdevējam jālemj ar atsevišķu likumu.
"Šāda atsevišķa likuma galvenais mērķis nav un nevar būt vienkārša īpašuma tiesību atjaunošana, jo tādā gadījumā atsevišķs likums nemaz nebūtu vajadzīgs un to varētu paveikt likuma "Par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām" noteiktajā vispārējā kārtībā," akcentēja Levits.
Pēc prezidenta paustā, atsevišķa likuma nepieciešamība nozīmē, ka likumdevējam rūpīgi jāizvērtē šo baznīcu kā valstij īpaši nozīmīgu kultūras pieminekļu saglabāšanas, atjaunošanas un uzturēšanas iespējas, to finansējums, kā arī funkcijas, kuras attiecīgajām baznīcām jānodrošina visas sabiedrības kopējās interesēs.
Levita ieskatā, šajā gadījumā likumdevējam jālemj ne tik daudz par konkrētu potenciālo īpašnieku, cik par ilgtspējīgu regulējumu, kas nodrošina attiecīgo baznīcu saglabāšanu, atjaunošanu un uzturēšanu, kā arī par šo baznīcu funkcijām un to potenciālo īstenošanu.
Tāpat valsts pirmā persona norādīja, ka, ņemot vērā likumdevēja rīcības brīvības ietvaru, ir pilnīgi pamatoto noteikt, ka attiecīgā likumprojekta mērķis ir nodrošināt Rīgas Sv.Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību.
"Šā mērķa sasniegšanai likumprojekta uzdevums ir noteikt tiesisko pamatu tādu jautājumu kārtošanai, kas skar Rīgas Sv.Pētera baznīcas atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu," uzsvēra Levits, piebilstot, ka likuma mērķis primāri ir radīt tiesisko pamatu tam, lai Rīgas Sv.Pētera baznīca tiktu pienācīgi atjaunota un uzturēta.
Vēstulē prezidents pauda aicinājumu vispirms izlemt jautājumu par Rīgas Sv.Pētera baznīcas funkcijām un to nodrošināšanu, kā arī likumprojektā paredzēt potenciālā īpašnieka pienākumus un atbildību. Levita ieskatā, tikai pēc tam, uzklausot iespējamos pretendentus, būtu izlemjams jautājums par potenciālo īpašnieku, kuram būtu jāpilda viss likumā paredzētais.
Valsts pirmā persona vērsa uzmanību, ka kā varianti var tikt apsvērta arī Rīgas Sv.Pētera baznīcas nodošana īpašnieku kopīpašumā vai arī īpašumā atsevišķi šim mērķim izveidotam nodibinājumam.
Prezidents uzsvēra, ka Rīgas Sv.Pētera baznīcas likumā būtu jābūt noteiktām konkrētām funkcijām, kuru nodrošināšanu likumdevējs no potenciālā īpašnieka sagaida. Levits atzīmēja, ka likumam skaidri jāparedz sekojošas Rīgas Sv.Pētera baznīcas funkcijas: Rīgas Sv.Pētera baznīcas kā valstij īpaši nozīmīga arhitektūras un kultūras pieminekļa saglabāšanas un atjaunošanas funkcija, sakrālā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, kultūras un tūrisma funkcija.
"Vēlreiz uzsveru, ka īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tieši Rīgas Sv.Pētera baznīcas kā valstij īpaši nozīmīga arhitektūras un kultūras pieminekļa saglabāšanas un atjaunošanas funkcijas nodrošināšanai. Tas šobrīd ir neatliekams šī likuma uzdevums, un šīs funkcijas sekmīga īstenošana ir galvenais mērķis, kāpēc nedrīkst vilcināties ar attiecīgā likuma pieņemšanu," pauda Levits.
Prezidenta ieskatā, likumam jānodrošina, ka arī turpmāk Rīgas Sv.Pētera baznīca joprojām ir luterāņu konfesijas dievnams un tajā darbojas luterismam piederīgas draudzes. Arī šeit, pēc Levita domām, ir nepieciešams skaidrs formulējums.
Viņaprāt, likumprojektā ir nepieciešams arīdzan pastiprināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas funkciju. Tāpat, pēc prezidenta paustā, likumdevējam vajadzētu precīzi iezīmēt, kādā veidā attiecīgā funkcija būtu īstenojama un kuram uzticama atbildība par tās sekmīgu īstenošanu.
Levits uzsvēra, ka likuma piemērošanā izšķiroši svarīgs būs Rīgas Sv.Pētera baznīcas pārvaldības, finansējuma un atbildības jautājumu regulējums. Pēc prezidenta paustā, likumdevējam jo īpaši vajadzētu veltīt uzmanību nepieciešamajiem Rīgas Sv.Pētera baznīcas atjaunošanas un uzturēšanas darbiem, kā arī to finansēšanas kārtībai. Tāpat likumā būtu paredzamas attiecīgas saistības, kuras uzņemtos potenciālais īpašnieks, un iespējamās sekas, ja saistības paliek neizpildītas.
"Likumdevējam jau preventīvi likumprojektā vajadzētu ietvert likuma mērķa sasniegšanai nepieciešamo regulējumu. Jo lielāku vērību likumdevējs tam pievērsīs likumprojekta izstrādes laikā, jo lielākas iespējas būs tam, ka tiks pieņemts labs un ilgtspējīgs regulējums, kas nodrošinās Rīgas Sv.Pētera baznīcas saglabāšanu, atjaunošanu un uzturēšanu," vēstulē norādīja prezidents.
Levits uzsvēra, ka nepieciešams visu rūpīgi izsvērt un paredzēt likumā visu tam nepieciešamo. Pēc viņa domām, Rīgas Sv.Pētera baznīca ir pārāk nozīmīgs kultūrvēsturiskais piemineklis, lai šim jautājumam pieietu pavirši vai paļautos uz labvēlīgu apstākļu sakritību.
