Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 29. martā, nolēmis apžēlot vienu notiesāto personu, portālu "Delfi" informēja prezidenta kancelejā.
Kopumā Levits otrdien izskatīja 13 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, no kuriem 12 netika atbalstīti.
Tajā pašā laikā viena notiesātā persona apžēlota, pilnībā atbrīvojot no papildsoda izciešanas un noņemot sodāmību.
Līdz šim Levits kopumā izskatījis 276 apžēlošanas lūgumus, atbalstot 13 personu apžēlošanu.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā; persona, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama; personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Valsts prezidenta kancelejas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk apžēlošanas lūgumu – 3391 – izskatījis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 1583 lūgumus izskatījis Andris Bērziņš, 1241 – Valdis Zatlers, 979 – Vaira Vīķe-Freiberga, bet Raimonds Vējonis – 697.
Ulmanis savulaik apžēlojis 219 ieslodzīto, Vīķe-Freiberga – 204, Zatlers – 122, Bērziņš – 79, bet Vējonis – 22.
