Saeima 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka televīzijas operatoru pamatpiedāvājumā būs liegts iekļaut programmas, attiecībā uz kurām pēdējo trīs gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu.
Grozījumi veikti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nosakot, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz 80% no iekļautajām papildu programmām saturam sākotnēji jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EZZ) valstu oficiālajām valodām. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.jūlijā.
Prezidenta kancelejā norādīja, ka nav saņemts nedz otrreizējās caurlūkošanas lūgums, nedz arī konkrētais likums. Tomēr kancelejā vērsa uzmanību uz to, ka Valsts prezidents aktīvi sekojis līdzi šim likumprojektam, februārī nosūtot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai savus ierosinājumus nepieciešamajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Vēstulē prezidents pauda uzskatu, ka likumdevējam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vajadzētu noteikt prasības pamatpiedāvājumam, kuru saviem abonentiem nodrošina televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju.
Viņaprāt, stipra informatīvā telpa ir būtisks Latvijas demokrātijas un valsts drošības jautājums. Prezidents uzsvēra, ka likumdevējam jāspēj nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas kvalitatīvas un plurālistiskas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai un sekmē Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos kopējā Eiropas informatīvās telpas diskursā.
Noteikts arī, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, NEPLP būs jāņem vērā vairāki kritēriji. Piemēram, vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat NEPLP būs jāņem vērā, vai uz patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, vai noziegumiem pret valsti.
Kā vēstīts, likumā noteikts, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.
Tāpat noteikts, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
