Levits bīskapam Bulim pasniedz cildinājuma rakstu; Kariņš sveic ticīgos
Foto: LETA

Valsts prezidents Egils Levits Latvijas Romas katoļu baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim, kurš jau vairāk nekā 25 gadus aizvadījis bīskapa kalpojumā šajā diecēzē, svētdien, 15. augustā, pasniedza prezidenta Cildinājuma rakstu un Valsts prezidenta medaļu, vēlot stipru veselību, vēl daudz iedvesmojošu kalpojuma gadu un labu darbu Latvijai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prezidents pateicās Bulim par garīgo kalpojumu, kas nesis bagātīgus augļus un daudzus stiprinājis ticībā, sakot, ka augstu vērtē bīskapu Buli kā Latvijas un Latgales patriotu, kurš daudz paveicis, lai "veicinātu sirsnīgu sadraudzību starp dažādām tautībām un ticībām mūsu valstī, sekmētu latgaliskās identitātes saglabāšanos un vairotu mūsu cilvēkos latviskumu un uzticību Latvijai".

Levits, kurš savu dalību Aglonas svētkos sāka jau sestdien, 14. augustā, ar piedalīšanos Tautas krusta ceļā, kurā piedalījās sanākušie dažādu draudžu ticīgie, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kā arī valsts un pašvaldību amatpersonas, savu uzrunu 15. augustā pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenā dievkalpojuma sāka latgaliski, sveicot visus šajos svētkos un paužot prieku par iespēju būt kopā klātienē, tostarp, satikt citam citu dzīvās cilvēciskās sarunās. Savukārt Mūrniece un Ministru prezidenta biedrs tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šajā 15. augusta svētku galvenajā dievkalpojumā ņēma aktīvu dalību, lasot fragmentus no Svētajiem Rakstiem.

Levits sacīja, ka "katru gadu mūs aizkustina daudzie svētceļņieki, kas no malu malām pa daudziem ceļiem dodas uz Aglonu svinēt šos svētkus, kas mudina apstāties ikdienas steigā un sīkumos, un aizdomāties par patiesajām vērtībām un par prioritātēm. Esot šeit , laukumā kopā mēs atklājam, cik svarīgs un nepieciešams Latvijai ir ikkatrs no mums".

Viņš pauda pārliecību, ka tikšanās Aglonas svētkos katram ļauj stiprināt savu ticību un gūt iedvesmu ikdienai, pārdomājot gan piedzīvotos zaudējumus un kritienus, gan gūtos panākumus un prieku.

Prezidents savā uzrunā pievērsās arī Covid-19 pandēmijai un tās laikā piedzīvotajam, sakot, ka šis laiks mācījis solidaritāti, atgādinot, cik ļoti esam atkarīgi cits no cita. "Izšķirīgos brīžos mūsu tauta ir solidāra. Arī šobrīd neviens netiks aizmirsts, neviens netiks atstāts malā," viņš sacīja.

Levits uzsvēra, ka piesardzības un drošības pasākumi ir vajadzīgi ne tikai pašu aizsardzībai, bet lai parūpētos par saviem līdzcilvēkiem un nepakļautu briesmām viņu veselību vai pat dzīvību. "Es sirsnīgi pateicos katram, kurš ir vakcinējies, un liels paldies katram, kurš pamudinājis kādam citam nokļūt līdz vakcinācijai," sacīja Levits. Viņš piebilda, ka mēs visi esam atbildīgi par to, lai kopā šo krīzi pārvarētu.

Valsts prezidents savā uzrunā skāra arī Latvijas Republikas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību simtgadi, pieminēja Romas pāvesta Franciska pozitīvo atsauksmi par vizīti Latvijā un Aglonā, katoļu baznīcas un Romas ticības ietekmi, kas veidojusi Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai un ietekmējusi tautas identitāti, it īpaši Latgalē.

Viņš arī atzīmēja, to, ka katoļu baznīcas garīdznieki vienmēr bijuši kopā ar savu tautu, tostarp gājuši arī Golgātas ceļus divu totalitāro režīmu laikā. Garīdznieki kā, piemēram, bīskaps Boļeslavs Sloskāns un priesteris Vladislavs Litaunieks, kuri cietuši šo režīmu laikā, nav klusējuši par netaisnībām, iedvesmojuši nezaudēt ticību, un palikuši nesalauzti savā pārliecībā. Pilnu Valsts prezidenta uzrunu iespējams lasīt šeit.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mikroblogošanas vietnē "Twitter" svētdien norādījis, ka sveic visus ticīgos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos! "Vienojoties kopīgā lūgšanā un domās, stiprināsim pārliecību un ticību, ka kopā varam pārvarēt jebkuras grūtības un veidot mūsu valsti stipru," paudis Ministru prezidents.

Viņš aicinājis kopīgā lūgšanā stiprināt Covid-19 upuru ģimenes un sniegt svētību tiem, kuri pašlaik cīnās par savu dzīvību. Premjers vēstulē norādījis, ka sirdī un dvēselē viņš ir kopā ar katoļu baznīcas garīdzniekiem, kuriem vēstule adresēta – Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču un Buli –, lai godinātu Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā arī kopā aizlūgtu par Latviju, tās tautu, iedzīvotāju veselību un labklājību.

Ministru prezidents skubinājis "dot gudrību šajā izaicinājumiem pilnajā laikā sadzirdēt vienam otru, atšķirt patiesību no izdomājumiem un visus vienot mīlestībā pret mūsu valsti". Tāpat Kariņš novēlējis, lai "katram no mums šīs dienas dod spēku un ticību kopīgam ceļam, sniedz pārliecību par to, ka, vienojoties domās un darbos, varam pārvarēt jebkuras grūtības un darīt mūs pašus un mūsu valsti stipru".

Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Petars Antuns Rajičs svētdien Aglonā, svinot svētku noslēguma svēto misi, pauda prieku par iespēju būt Aglonā un sveicināja visus klātesošos, kā arī tos, kas sekoja svētku norisei ar mediju starpniecību.

Rajičs savā un pāvesta Franciska vārdā sveica Jāni kardinālu Pujatu, kurš aizvadītā gada novembrī atzīmēja savu 90. dzimšanas dienu, bet šī gada martā – priestera ordinācijas 70. gadadienu un jūnijā – bīskapa ordinācijas 30. gadadienu.

Nuncijs novēlēja ikvienam "turpināt uzticīgi pildīt savus kalpošanas un aicinājuma pienākumus vietējā Latvijas baznīcā". "Visdažādāko cilvēku un svētceļnieku klātbūtne šajā svētvietā ir pazīme Baznīcai, kas ir ticīgo sapulce kopējā ticības ģimenē, kurai ir vienāda pārliecība un kuras mērķis ir pazīt, mīlēt un kalpot Dievam savā dzīvē," viņa teikto citē Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes portāls "katolis.lv".

Jau vēstīts, ka šobrīd pasaule nonākusi "Covid-19 vīrusa pandēmijas krusta ceļa stacijā", kad ikviens no mums saskaras ar grūtībām, pārdzīvojumiem un bailēm, tāpēc mums, kas esam maza tauta, ļoti nepieciešama savstarpēja vienotība, sestdien, 14. augustā, Tautas krustaceļa lūgšanā Aglonā sacīja bīskaps Bulis.

Jau vēstīts, ka Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki šogad Aglonā tiek svinēti īpašā gaisotnē – Sakrālais laukums, kurā ierasti pulcējās svētceļnieki, bija sadalīts zonās – vienā drīkstēja pulcēties pret Covid-19 vakcinētie vai infekciju izslimojušie, bet otrā – tie, kuri poti nav saņēmuši.

Tautas krusta ceļā sestdienas vakarā līdz ar visiem sanākušajiem devās Levits un Mūrniece, kā arī eksprezidents Raimonds Vējonis ar kundzi, Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma, kā arī citas valsts un pašvaldību amatpersonas, izriet no Buļa izteiktās pateicības visiem klātesošajiem krustaceļa noslēgumā.

Krusta ceļš ir Romas katoļu baznīcas lūgšana, ko veido 14 stacijas jeb apstāšanās vietas, un kas ir veltīta Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem katoļu baznīcā Marijai veltītajiem svētkiem. Tie ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki.

Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Aglonas bazilika ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Aglona Egils Levits Ināra Mūrniece Jēzus Kristus Krišjānis Kariņš Latgale Ministru prezidents Raimonds Vējonis Rēzekne Valsts prezidents Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form