Foto: LETA

Valsts prezidents Egils Levits janvāra izskaņā izskatīja 20 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, portāls “Delfi” uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.

Neviens apžēlošanas lūgums netika atbalstīts.

Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversme. Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama un personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.

Apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.

Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu:

  • kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu – ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda;
  • kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu – ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda;
  • ja piespriests mūža ieslodzījums, jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.

Valsts prezidents var brīvības atņemšanas soda neizciesto daļu aizstāt ar citu, vieglāku soda veidu, pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pamatsoda vai papildsoda izciešanas, vai noņemt sodāmību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!