Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimas pēc otrreizējās caurlūkošanas pieņemto Pašvaldību likumu, liecina Valsts prezidenta kancelejas piektdienas rītā publicētais paziņojums sociālajos medijos.
Paziņojumā norādīts, ka likumā ir izveidots pamats, lai katrā pašvaldībā varētu tapt iedzīvotāju padomes un vietējās kopienas tiktu institucionāli organizētas un pārstāvētas pašvaldības iekārtā.
"Turpmākais būs atkarīgs no tā, kā katra pašvaldība ieviesīs šo regulējumu, cik prasmīgi izmantos likumā iekļauto rīcības brīvību un cik motivētas būs pašas vietējās kopienas – cik aktīvi tās prasīs sev likumā ietvertās tiesības un pratīs jēdzīgi tās izmantot," norādījis Levits.
Prezidents arī nācis klajā ar paziņojumu pēc šī likuma izsludināšanas, norādot, ka, to izsludinot, vēlas darīt zināmus atsevišķus apsvērumus Likuma 58. panta (iedzīvotāju padomes) piemērošanai, lai tas sasniegtu savu mērķi un sekmētu vietējo kopienu tiesības pašām ievēlēt savus priekšstāvjus iedzīvotāju padomēs.
Viņš norāda, ka administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas laikā ierosinājis, ka vietējām kopienām jāsaglabā tiesības pašām tieši ievēlēt savus priekšstāvjus, kas, pirmkārt, varētu pārstāvēt vietējās kopienas intereses saziņā ar pašvaldību un, otrkārt, paši izlemt lokālas nozīmes jautājumus, kas skar šīs vietējās kopienas intereses.
Šāds mehānisms bija nepieciešams, lai nepieļautu nomaļu efektu veidošanos lielākās pašvaldībās un saglabātu vēlētāju interešu pārstāvniecību maksimāli tuvu pašām vietējām kopienām. Likuma izstrādes gaitā viņš savlaicīgi darījis zināmu savu uzstādījumu, ka likumā obligāti nepieciešams paredzēt tieši vēlētus vietējo kopienu pārstāvjus pagastu un pilsētu iedzīvotāju padomēs.
Likuma 58. panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Minētais regulējums ne tikai piešķir pašvaldībām tiesības izveidot iedzīvotāju padomes, bet pēc būtības arī uzliek obligātu pienākumu šādas konsultatīvas pašvaldības institūcijas izveidot.
Īstenojot šo likuma 58. pantu, pašvaldības pašas var izvērtēt, cik daudzas vietējās kopienas faktiski pastāv pašvaldības teritorijā un cik daudzas iedzīvotāju padomes veidojamas. Piemēram, var gadīties, ka vienā pagastā faktiski pastāv vairākas vietējās kopienas un katrai no tām veidojama sava iedzīvotāju padome, bet var būt, ka viena iedzīvotāju padome veidojama divos pagastos, ja tie pastāv kā vienota vietējā kopiena.
"Aicinu visas pašvaldības, arī valstspilsētas, sekmēt iedzīvotāju padomju izveidošanu, ņemot vērā, ka likums piešķir pašvaldībām plašu rīcības brīvību iedzīvotāju padomju veidošanā. Piemēram, valstspilsētas varētu veidot atsevišķas iedzīvotāju padomes savu apkaimju vai pilsētu daļu kopienu institucionalizētai pārstāvībai," uzsvēris Levits.
Viņš arī raksta, ka likumdevējs iedzīvotāju padomes kompetenci ir tikai daļēji regulējis likumā, nosakot tās kodolu, un daļēji tās noteikšanu atstājis katras pašvaldības izlemšanā. Šāda pašvaldības rīcības brīvība rada iespēju katrai pašvaldībai pēc iespējas precīzāk individuāli noteikt katras izveidojamās iedzīvotāju padomes kompetenci, lai pēc iespējas sekmētu tieši vietējai kopienai svarīgu jautājumu izlemšanu, izvērtējot katras vietējās kopienas situāciju, tās intereses un spēju pašorganizēties un īstenot noteiktas kompetences.
Likums tiešā tekstā noteic, ka padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, paredzot iespēju iedzīvotājiem tieši balsot par padomes locekļu kandidātiem, dome nosaka ar saistošajiem noteikumiem, pieņemot iedzīvotāju padomes nolikumu.
Ievērojot likumā noteikto, vienlaikus svarīgi atcerēties, ka iedzīvotāju padomes vēlēšanas nav domātas kā smagnēja un lielus resursus prasoša procedūra, kas dublē vai atkārto domes vēlēšanas. Katras pašvaldības kompetencē ir izlemt, tieši kā šo vēlēšanu procedūru organizēt, lai tā būtu vienlīdz efektīva un atbilstoša vietējās kopienas iedzīvotāju interesēm.
Prezidents norādījis, ka ar Likumu ir izveidots pietiekami stabils pamats tam, lai katrā pašvaldībā iedzīvotāju padomes varētu tapt un vietējās kopienas varētu tikt institucionāli organizētas un pārstāvētas attiecīgās pašvaldības iekārtā.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien, 20. oktobrī, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma Pašvaldību likumu, precizējot jautājumus, kas skar iedzīvotāju padomju darbību pašvaldībā.
Likumā, nosakot, kādus no pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus iedzīvotāju padomes var izskatīt, precizēts, ka tie ir jautājumi par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību un kultūras norisēm.
Pašvaldības domei noteikts pienākums pirms lēmuma pieņemšanas noskaidrot iedzīvotāju padomes viedokli par šiem jautājumiem gadījumos, kad plānotais lēmums var skart attiecīgās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Tāpat likumā precizēts, ka kandidēt par iedzīvotāju padomes locekli un piedalīties vēlēšanās var fiziskas personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas vai Eiropas Savienības pilsoņi, kā arī tie, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Lai piedalītos balsošanā, personai jābūt dzīvesvietas vai īpašuma piederības saistībai ar konkrēto pašvaldību.
Jaunais Pašvaldību likums Saeimā tika pieņemts šā gada 8. septembrī. Likuma normas saistībā ar iedzīvotāju padomju kompetenci un ievēlēšanas kārtību Saeimā pārskatīt otrreiz aicināja Valsts prezidents.
