Valsts prezidents Egils Levits izstrādājis un Saeimā iesniedzis grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, nosakot, ka politiskajai partijai tās darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk kā 30% no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka regulējums patlaban neparedz no valsts budžeta līdzekļiem saņemtā finansējuma minimālo apmēru, kāds būtu novirzāms katrai no trim likumā iekļautajām un no valsts budžeta līdzekļiem finansējamajām mērķu grupām.
Tāpat anotācijā ievietota atsauce uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) risku analīzi politisko partiju finansēšanas jautājumos, kas liecina, ka šobrīd piešķirto valsts budžeta finansējumu politiskās partijas vai to apvienības primāri izlieto algu izmaksām un reklāmai.
Partiju valsts budžeta finansējuma izlietojuma detalizēta analīze rāda, ka 2020. gadā kopumā biroju un darbinieku uzturēšanai, kā arī komunikācijai ar sabiedrību, tostarp politiskajai aģitācijai, novirzīti 90,27% no izlietotā valsts budžeta finansējuma, 2021. gadā šis rādītājs ir 84,68%. Attiecīgi mazāka daļa valsts budžeta finansējuma tiek novirzīta partiju darbības saturiskai nodrošināšanai – 2020. gadā 9,73% un 2021. gadā – 15,32% no izlietotā valsts budžeta finansējuma.
Vienlaikus datu izpēte atklāj, ka partijas ļoti nevienmērīgi novirza valsts budžeta finansējumu darbības saturiskai nodrošināšanai. Piemēram, 2021. gadā viena politiskā partija šai mērķu grupai valsts budžeta piešķirtos līdzekļus nav izlietojusi vispār. Vidējais katras partijas valsts budžeta finansējuma izlietojuma darbības saturiskai nodrošināšanai procentuālais rādītājs bija 20,33%.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka tikai tādas politiskās partijas, kuras pienācīgi un tālredzīgi investē savā saturiskajā kapacitātē, dod nozīmīgu pienesumu valstiskas ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā, kas attaisno valsts budžeta finansējuma piešķīrumu.
Tāpat uzsvērts, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām dažām politiskajām partijām radās grūtības atrast atbilstošus kandidātus atsevišķu nozaru pārvaldībai. Līdzīgas grūtības bija vērojamas, komplektējot Saeimas komisiju sastāvus. Likumprojekta autori uzskata, ka šeit saskatāma cieša saistība ar to, cik daudz partijas ir ieguldījušas līdzekļus savu biedru, deputātu kandidātu lietpratības stiprināšanā, kā arī pētnieciskajā un analītiskajā darbā.
Tādēļ, lai veicinātu partiju kapacitātes stiprināšanu pietiekošā apmērā visas sabiedrības interesēs, likumprojekts paredz, ka partija tās darbības saturiskai nodrošināšanai izlieto ne mazāk kā 30% no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma.
Saeima vēl būs jālemj par likumprojekta virzību.
