Nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Pirmdien, 17. oktobrī, Rīgas pilī notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija "Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē", kurā Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā, ņemot vērā nepieciešamību pilnveidot abu jomu sniegumu.
Valsts prezidenta birojā portālu "Delfi" informēja, ka Levits diskusijā norādīja uz nepieciešamību arī valdības līmenī nodrošināt atbildību par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību.
"Nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī," pauda Levits.
Valsts prezidenta ieskatā, šim ministram nākamgad 15. oktobrī gaidāmajā Valsts valodas dienā būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.
"Latviešu valodai ir jākļūst par valstisku prioritāti, caurvijot visas dzīves jomas. Tikai tad mēs varēsim būt droši, ka nākotnes Latvijā dzīvos izglītota un ar labu spriestspēju apveltīta sabiedrība," uzskata Levits.
Valsts prezidents jau iepriekš publisku uzstāšanos laikā iezīmējis tematus, kurus viņš cer redzēt iekļautus nākamās koalīcijas sadarbības līgumā un valdības rīcības plānā.
Šā gada 16. jūnijā Levits uzrunāja Saeimas deputātus pirms pēdējās parlamenta sēdes pavasara sesijā. Tolaik Valsts prezidents sacīja, ka, izvēloties nākamo Ministru prezidentu, viņš ir apņēmies rūpīgi vērtēt, vai kandidāts piedāvās konkrētu un saprātīgu rīcībpolitiku, kas Latviju padarīs drošāku un krīzēs izturīgāku.
"Es aicināšu nākamo Ministru prezidenta kandidātu sniegt konkrētu, izsvērtu un izvērsti pamatotu reformas plānu, kā novērst valsts pārvaldības stagnatīvo atpalicību. Un ar parastajiem primitīvajiem, populistiskajiem priekšlikumiem, lūdzu, nemaz pie manis nenāciet," 16. jūnijā teica Levits.
Arī Saeimas rudens sesijas pirmajā plenārsēdē 8. septembrī Levits norādīja, ka nākamās Saeimas un Ministru kabineta uzdevums ir likvidēt atpalicību, kas vērojama pēdējos 10 gadus.
Viņš pauda, ka Latvijas atpalicība iezīmējas jomās, kurās nepieciešama valsts pārvaldības starpnozaru koordinācija. "Es vairākkārt esmu norādījis, ka 20. gadsimta valsts pārvaldības sistēma neatbilst modernas valsts vajadzībām, tāpēc no nākamā Ministru prezidenta amata kandidāta prasīšu konkrētu valsts pārvaldes reformu plānu," informēja Levits.
