Krievija ir nepārprotami parādījusi, ka tā ir gatava izmantot spēka paņēmienus, lai īstenotu savus politiskos mērķus, piektdien Minhenē, uzstājoties diskusijā "ASV militārā klātbūtne Baltijas valstīs – faktors, kas attur vai tomēr provocē", sacīja Latvijas prezidents Egils Levits.
Valsts prezidenta kanceleja informēja, ka runā Levits uzsvēris, ka pirmie šādas nostājas priekšvēstneši parādījās, kad 2007. gadā Krievija Igaunijā organizēja kiberuzbrukumus un līdzdarbojās Tallinas grautiņu sarīkošanā. 2008. gadā Krievija ātrās militārās operācijas rezultātā okupēja daļu Gruzijas. Levits pieminēja arī vēl nesenākus gadījumus – Krimas okupāciju un aneksiju, karadarbību Donbasas apgabalā, kas tikai pastiprinājusi agrāk pastāvošās bažas.
Pēc prezidenta vārdiem, kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstu viens no galvenajiem ārpolitiskajiem mērķiem ir bijusi iestāšanās NATO aliansē. Pēc 50 gadu ilgušās Padomju Savienības okupācijas šis bija vienīgais veids, kā garantēt valstu drošību.
Levits paudis viedokli, ka Krievija bieži ir interpretējusi NATO rīcību, izveidojot paplašinātās klātbūtnes vienības tās robežvalstīs, kā provokāciju. Skaidrojot šādu reakciju, Valsts prezidents atzīmēja, ka tās aizmetņi meklējami vēsturē. Krievijas vēlme atjaunot savu kādreizējās lielvaras tēlu pārējās pasaules acīs esot cieši saistīta ar tās vēlmi atgūt agrākās ietekmes sfēru, bet Baltijas valstu dalība NATO faktiski izslēdzot šādu iespēju. Tādēļ Krievijas acīs NATO ir uzskatāma par bīstamu pretinieku, kā atrašanās tās pierobežā, nemaz nerunājot par alianses spēcīgākās dalībvalsts klātbūtni, ir uzskatāma par bīstamu draudu, sacīja Levits.
Politiķis atzīmēja, ka Krievija vienmēr būs Latvijas kaimiņš, un neviens nevēlas, lai atkārtotos Aukstais karš. Tādēļ NATO ir izvēlējusies apvienot uzbrukuma atturēšanas stratēģiju ar dialoga uzturēšanu. "Ir skaidrs, ka, veidojot dialogu ar Krieviju, nedrīkstam pamest novārtā nepieciešamību veidot pilnvērtīgu un uzticamu atturēšanas stratēģiju, taču tai pašā laikā dialogam ar Krieviju vajadzētu panākt to, ka attiecības ar Krieviju, agrāk vai vēlāk noslieksies par labu demokrātiskajām vērtībām, kļūs labākas, drošākas un paredzamākas," teicis prezidents.
Runas noslēgumā Levits uzsvēra, ka jāpanāk situācijā, kurā jebkuras agresijas politiskā un militārā cena būtiski pārsniedz iespējamos ieguvumus, ko tā varētu nest.
