Nākamnedēļ, no 21. līdz 25. oktobrim, Valsts prezidents Egils Levits atradīsies darba vizītē Japānā. Viesošanās laikā paredzēta dalība Viņa Majestātes imperatora Naruhito un imperatores Masako svinīgajā kronēšanas ceremonijā un pasākumos Imperatora pilī, kā arī vairākas divpusējas tikšanās, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Vizītes laikā Valsts prezidents tiksies ar Japānas premjerministru Šinzo Abi, Japānas – Latvijas Parlamentārās sadraudzības grupas priekšsēdētāju Hirofumi Nakasoni un ar Latvijas goda konsulu Osakā Tamio Išibaši.
Latvijas vēstniecībā Japānā Valsts prezidentam plānota tikšanās ar Japānas latviešu kopienas pārstāvjiem, kā arī Japānas jaukto kori "Gaisma" un latviešu valodas studentiem.
Tāpat Levits Japānā tiksies ar Rumānijas Republikas prezidentu Klausu Verneru Johannisu un viesosies Vasedas Universitātē, kur tiksies ar universitātes prezidentu Aiji Tanaku, apmeklēs universitātes muzeju un uzstāsies ar lekciju "Latvijas skatījums uz mūsdienu izaicinājumiem, ar ko sastopas demokrātiskās iekārtas".
Valsts prezidentu Egilu Levitu darba vizītē pavadīs dzīvesbiedre Andra Levite.
Jau iepriekš oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Levita paziņojums, kurā teikts, ka viņš no šā gada 20. oktobra pulksten 14 līdz 25. oktobra pulksten 23.30 atradīsies ārpus valsts robežām.
Tā kā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) no 23. oktobra līdz 25. oktobrim atradīsies prombūtnē, šajā laikā par Saeimas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju ir iecelta Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP).
Līdz ar to Levita prombūtnes laikā no 20. oktobra pulksten 14 līdz 22. oktobrim Valsts prezidenta vietu izpildīs Saeimas priekšsēdētāja, savukārt no 23. oktobra līdz 25. oktobra pulksten .23.30 – Beitnere-Le Galla.
"Delfi" jau rakstīja, ka Naruhito kļuva par imperatoru pēc tam, kad viņa 85 gadus vecais tēvs Akihito oficiāli atteicās no troņa. Jau 2017.gada rudenī tika paziņots, ka Akihito atteiksies no troņa 2019. gada 30. aprīlī, jo vecuma un sliktās veselības dēļ viņam ir arvien grūtāk pildīt savus pienākumus.
Akihito mantoja Japānas troni 1989. gada 7 .janvārī, kad aizgāja mūžībā viņa tēvs, imperators Hirohito. Viņš kļuva par pirmo imperatoru aptuveni 200 gados, kurš atteicies no troņa.
Līdz Otrajam pasaules karam Japānas imperators saskaņā ar konstitūciju bija valsts vadītājs, bet pēc kara konstitūcijā tika noteikts, ka imperators ir savas valsts un tautas vienotības simbols, bet viņam nav nekādu politisku pilnvaru.
