Levits par LU skandāla 'turbulencēm' – jārada jauna augstākās izglītības pārvaldības sistēma
Foto: LETA

Latvijas valsts prezidents Egils Levits par stratēģisko mērķi uzskata Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, lai Latvijas studentiem būtu vairāk iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās. Tāpēc prezidents uzskata par nepieciešamu izveidot jaunu sistēmu un likumu attiecībā uz augstskolu pārvaldību, tā trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē sacīja prezidents.

Valsts un valdības vadītāji pārrunājuši jautājumu par situāciju augstākās izglītības un zinātnes jomā, arī saistībā ar komplikācijām Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu gadījumā. "Mēs vienojāmies arī par to, ka mums ir jāskatās, lai Latvijas zinātne un augstākā izglītība patiešām izrautos no viduvējības līmeņa, kā tas ir patlaban, un lai veidotos zinātnes un augstākās izglītības izcilības centri. Lai mēs varētu teikt, ka mums ir arī tādas augstskolas, un es domāju vispirms par LU, kas arī starptautiski ir vērā ņemamas," sacīja Levits, kā piemēru minot Tartu universitāti, kura pasaules rangā ir jau apmēram 300. vietā.

"Mūsu universitāte un mūsu labākās augstskolas ir daudz zemākās situācijās, un tas tā nedrīkstētu būt. Tāpēc galvenais ir izveidot jaunu sistēmu, būtībā arī likumu attiecībā uz specifiskām universitātēm, primāri domāju LU, kas nodrošinātu tādu zinātnes un augstākās izglītības pārvaldību, kas veicinātu attīstību pietiekami ātrā laikā," savu viedokli pauda prezidents.

Pēc viņa domām, LU un arī citām labākajām augstskolām ir svarīgi iegūt starptautisku atpazīstamību un nozīmi, laikā, kad Latvijas studenti var izvēlēties gandrīz visas universitātes. "Labākie mūsu studenti iet uz labākajām universitātēm, un kāpēc tām vienmēr ir jābūt ārzemēs? Tas varētu būt arī Latvijā. Šis ir tas stratēģiskais mērķis, un domāju, ka tas ir pilnībā īstenojams," sacīja Levits.

Šajā kontekstā arī "pašreizējās turbulencēs" ar LU rektora vēlēšanām pagaidu risinājums ir iespējams, līdz tiks pieņemts likumdošanas akts, kas pārveidotu LU un varbūt arī citas augstskolas, uzskata prezidents.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš LU rektora vēlēšanu gadījumu raksturoja ar teicienu, ka nekad nevajag palaist garām labu krīzi. "Tā ir tāda ķeršanās, bet tā ķeršanās ir atspulgs lielākam izaicinājumam," sacīja Kariņš.

Viņš ir vienisprātis ar prezidentu, ka ir izaicinājums pacelt zinātnes un augstākās izglītības līmeni krietni augstāk un nodrošināt, ka Latvijā zinātne un valsts augstskolas ir konkurētspējīgas, spēj piesaistīt studentus un mācībspēkus no citām valstīm.

Augstākās izglītības sistēma ir svarīga arī mūsu ekonomikai, lai varētu tikt laukā no zemo un vidējo algu slazda, līdz nopietni lielākām algām, kas saistītas ar lielāku sniegumu eksportā, kas saistītos ar precēm un pakalpojumiem.

Kariņš esot vairākas reizes runājis ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), ka ir jāmaina sistēma, lai būtu daudz konkurētspējīgāka. Notiekošo ar LU rektora vēlēšanām Kariņš nodēvēja par "klupšanas akmeni" un "mazbūtisku aspektu", kas norāda uz to, ka sistēma kopumā ir jāuzlabo.

Jau ziņots, ka, izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par Latvijas Universitātes (LU) rektoru, ar kuru plānots neapstiprināt amatā Indriķi Muižnieku, Valsts kanceleja (VK) savā atzinumā norāda, ka rīkojuma projektā šāds lēmums nav pietiekami pamatots, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais VK atzinums.

Atzinumu par IZM rīkojuma projektu gatavo arī Tieslietu ministrija. Paredzams, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt sēdē nākamnedēļ.

Pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas 2019 Egils Levits Krišjānis Kariņš Latvijas Universitāte
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form