Nākamās nedēļas tiks intensīvi izmantotas, veidojot jauno koalīciju, kuras pamatā būtu jābūt kvalitatīvi izstrādātam koalīcijas līgumam, kas iekļautu risinājumus dažādiem “piņķerīgiem” jautājumiem, atrunātu iespējamās domstarpības, programmu un valdības struktūru, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Tikai pēc tam, kad būs tapis koalīcijas līgums, kas prezidenta acīs ir gana kvalitatīvs, tiks nosaukts premjera kandidāts. "Koalīcijas līgumam – tas būtu mans uzstādījums – ir jābūt labākam nekā iepriekš," izteicās Levits.
Šim koalīcijas līgumam un koalīcijai, prezidenta ieskatā, būtu jābūt reformu nesējiem, nodrošinot, ka Latvija neatpaliek no pārējām Baltijas valstīm, kas Levita skatījumā "nav atsevišķas politikas jautājums, bet gan strukturāls jautājums".
Izsakoties plašāk par nākamo koalīciju, prezidents norādīja, ka "kopš neatkarības atjaunošanas šī būs visgrūtāk īstenojamā valdības programma", līdz ar to "šai koalīcijai ir jābūt gudrai, ir jāpiesaista cilvēki ar kompetenci", savukārt tās programmai jābūt tādai, lai, pēc četriem gadiem atskatoties, varētu redzēt progresu – ātrāku attīstību nekā Lietuvā un Igaunijā.
Levits gan atzina, ka tas būs ļoti grūts uzdevums, tomēr, viņaprāt, jaunā koalīcija uz to būs spējīga.
14. Saeimas vēlēšanās ievēlētas kopumā četras partijas, kas Levita uztverē ir uz demokrātiskā spektra. Tās ir "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Progresīvie". Pirmajām trim apvienojoties koalīcijā, tām būtu 54 vietas parlamentā, kas, kā atzīmēja Levits, ir gana, taču "koalīcijas stabilitātei būtu labāk, ja būtu atbalsts no ceturtās".
Plašāk komentējot par šo ceturto partiju, prezidents pauda, ka "Progresīvie" ir atbildīgs politiskais spēks, kas, "pirmo reizi iekļūstot Saeimā, sapratīs, ka nevar tā vienkārši bez jebkādas atbildības izteikt vienu vai otru domu vai ideju, kas nav pietiekoši nobriedusi".
Līdz ar to, ja šī partija sapratīs, ko nozīmē būt parlamentā pārstāvētam politiskajam spēkam, Levita ieskatā, ir pilnīgi iespējams, ka tā varētu kādā veidā sadarboties ar koalīciju, turklāt "valstij svarīgos jautājumos ir jābūt pēc iespējas lielākam atbalstam parlamentā".
Vienlaikus gan, ņemot vērā ideoloģiskās atšķirības, kas pastāv starp, piemēram, Nacionālo apvienību un "Progresīvajiem", četru partiju koalīcija diez vai ir iespējama, uzskata Levits, lai arī viņš pieļauj, ka, iespējams, var arī izņemt kādus konkrētus jautājumus no koalīcijas vienošanās un nolikt tos malā. Tomēr šis jautājums arī esot par to, kā vēlētāji reaģētu, konkrētām partijām sadarbojoties ar saviem ideoloģiskajiem pretiniekiem.
"Redzēsim, kas tur iznāks, bet es domāju, ka arī "Progresīvie" dos savu pienesumu," rezumēja prezidents.
Vaicāts, kurās jomās būtu visvairāk nepieciešamas strukturālas reformas, Levits minēja izglītību, ekonomiku un finanses, vienlaikus uzsakot ārlietu sniegumu šajos aizvadītājos četros gados, kas, viņa vārdiem, bija "patiešām ekselents".
Jau vēstīts, ka 14. Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība – 16, "Apvienotais saraksts" – 15, Nacionālā apvienība – 13, "Stabilitātei!" – 11, "Progresīvie" – 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.
14. Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.
